Kā likums!

Ieklausīties pacientā, viņa tuviniekos, medmāsās, ārstos, sociālajos darbiniekos un daudzos citos garajā ārstniecības ķēdē iesaistītajos un tikai tad rakstīt valsts plānu, lai soli pa solim cīnītos par tajā noteikto uzdevumu izpildi. Ar šādu mērķi Veselības ministrija ir īstenojusi plašu sabiedrības līdzdalības projektu psihisko saslimšanu un atkarību ārstēšanas atbalsta pasākumu plāna izstrādei. Ko tas ir devis? Vai sekos izmaiņas, kas palīdzēs psihisko saslimšanu un atkarību pacientiem labāk orientēties pakalpojumu “džungļos”? Par pētījumā gūto pieredzi un secinājumiem klausieties raidieraksta “Kā likums!” sarunu ar projekta īstenotājiem.

Vietnē Likumi.lv no 2001. gada 29. jūnija ikvienam ir brīvi pieejami Latvijas valsts tiesību akti. Vietnes izveidotājs un uzturētājs no tās pirmsākumiem ir valsts kapitālsabiedrība “Latvijas Vēstnesis”. Kad aiz muguras ir 25 darba gados uzkrāta pieredze, mērķtiecīgi īstenoti dažādi attīstības projekti, tostarp pašu spēkiem pārveidota vietne, atskats pagātnē ļauj novērtēt paveiktā darba nozīmi. Citu Eiropas Savienības valstu oficiālo izdevēju vidū Latvijas tiesību aktu vietne var lepoties ar lietotājam ērtu funkcionalitāti un gaumīgu dizainu. “Gadsimta sākumā internetā un bez maksas pieejami tiesību akti – tas bija liels notikums!” raidieraksta “Kā likums!” sarunā secina VSIA “Latvijas Vēstnesis” Oficiālo publikāciju departamenta direktore Inese LUSTE.

Likumā noteiktam personu lokam ir paredzētas tiesības saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu – juridisko palīdzību, proti, konsultāciju, procesuālo dokumentu sagatavošanu, juridisko palīdzību pirmstiesas procesā un tiesā. Savukārt personām, kas atzītas par cietušajām kriminālprocesā, valsts izmaksā kompensāciju. Kāda ir atbildīgās iestādes – Tiesu administrācijas (TA) – pieredze šo pakalpojumu nodrošināšanā? Kas jāņem vērā, piesakoties palīdzībai, un kādas kļūdas visbiežāk tiek pieļautas, pieprasot šos pakalpojumus? Par to raidieraksta sarunā stāsta TA pārstāves EGITA LAPA un INGA OZOLA.

Pirms pusotra gada īstenotajai parādu piedziņas reformai ir vairāki ieguvumi: piedziņas kārtība kļuvusi saudzīgāka un parādniekam labvēlīgāka, pieaudzis maksājumu skaits, kā arī aktivizējusies piedziņa lietās, kas ilgstoši bijušas bez virzības. Tāpat palēnām veidojas labāka komunikācija starp parādnieku un tiesu izpildītāju – tieši šo aspektu LZTI padomes priekšsēdētāja vietniece, zvērināta tiesu izpildītāja IVETA KRUKA uzsver kā galveno panākumu atslēgu sekmīgai parādsaistību dzēšanai.

Ja vecāki izlemj iet katrs savu dzīves ceļu, jāvienojas ne tikai par kopīgā bērna dzīvesvietu un uzturēšanu, bet arī kārtību, kā turpmāk mamma vai tētis, kas ikdienā nebūs klātesošs, tiksies un uzturēs attiecības ar dēlu vai meitu. Saskarsmes tiesību nozīme un izmantošanas kārtība ir tēma, kas daudziem vecākiem rada neizpratni gan par savām tiesībām, gan pienākumiem. Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē ieskatīsimies LV portāla lasītāju jautājumos, tiesu atziņās un gaidāmajās likuma izmaiņās.

Situācijas, kas saistītas ar mantas novēlēšanu vai saņemšanu, reti kuru atstāj vienaldzīgu. Ko der zināt par 2025. gadā ieviesto mantojuma tiesību reformu, kā nepalaist garām informāciju par mantojuma atklāšanos un kāpēc nav ieteicams atlikt dokumentu, kas skar īpašumtiesības, kārtošanu, šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē.

Uzturlīdzekļi bērnam jau daudzus gadus nemainīgi ir viena no populārākajām tēmām, par kuru interesējas LV portāla lasītāji. Lai gan likums ir bezkaislīgs un bez jebkādām atkāpēm nosaka absolūtu vecāku pienākumu uzturēt savus bērnus, dzīvē notiek dažādi un jautājumu tomēr netrūkst. Kam, kāpēc, kādā apmērā un cik ilgi – par to un citiem jautājumiem, kas iesūtīti LV portāla redakcijai par uzturlīdzekļu regulējumu, šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē.

Ikvienam var gadīties saslimt. Ja cilvēks strādā un ir sociāli apdrošināts, proti, ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, viņam likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt slimības pabalstu. Tomēr, kā apliecina LV portāla tematiskajā sadaļā “E-konsultācijas” iesūtītie jautājumi, ne viss ir tik vienkārši. Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē aplūkosim dažādus ar darbnespējas lapu A un B saistītus tiesiskā regulējuma aspektus, ko, iespējams, vērts zināt katram.

Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē pievērsīsim uzmanību parādsaistībām un to piedziņai. Kādi ar parādu piedziņu saistītie jautājumi visbiežāk interesē LV portāla lasītājiem, un kādus secinājumus par tiem atklāj Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums?

Katrs darba ņēmējs, visticamāk, kaut ko būs dzirdējis par Darba likumu, taču, aplūkojot dažādās ar darba attiecībām saistītās dzīves situācijas tuvāk, redzams, ka šī joma ir daudz plašāka. Atlasot tiesību aktus pēc tēmām vietnē Likumi.lv, redzams, ka darba tiesībās ir saistoši gandrīz piecdesmit likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas regulē dažādus ar nodarbinātību saistītus jautājumus, sākot ar nodokļu nomaksu un sociālajām garantijām, veselības pārbaudēm, darba drošību un beidzot ar komandējumiem, darba braucieniem, trauksmes celšanu u. c. Jautājumi par darba tiesībām nemainīgi, no gada uz gadu, ir arī populārākā LV portāla satura sadaļas – “E-konsultācijas” – tēma. Tajā publicēts vairāk nekā piecarpus tūkstoši atbilžu par tiesisko regulējumu dažādās ar darba tiesībām saistītās dzīves situācijās. Saites uz raidierakstā minētajām publikācijām apkopotas LV portālā.

Mūsdienās ir viegli pieejami dažādi finanšu pakalpojumi, kas ļauj iegūt nepieciešamo naudas summu, lietu vai pakalpojumu, noslēdzot līgumu par pakāpenisku aizdevuma atmaksu. Arī nelielas finanšu saistības veido personas kredītvēsturi, kas var ietekmēt aizņemšanās iespējas nākotnē. Kas ietilpst personas kredītvēsturē, kā tā tiek vērtēta un kur meklēt informāciju par savu kredītvēsturi, skaidrojam šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē.

Vai darba devējs drīkst darba samaksas vietā izsniegt dāvanu karti vai apmaksāt ceļojumu? Kāpēc aprēķinātā darba alga nesakrīt ar darba līgumā nolīgto? Šie ir tikai daži no neskaitāmiem jautājumiem par darba samaksu, kas ikdienā tiek iesūtīti LV portāla “E-konsultāciju” sadaļā. Kas ir un kas nav darba samaksa, un kāpēc minēto ir svarīgi zināt – par to šajā raidieraksta “Kā likums!” sarunā ar Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāju Daci Stivriņu.

Pēc neliela pārtraukuma atsākam sarunas par un ap tiesībām ikdienā. Raidierakstā “Kā likums!” kopā ar LV portāla autoriem un pieaicinātajiem ekspertiem ieskatīsimies tiesiskajā regulējumā un likumdošanas jaunumos, kas ietekmē katru no mums. Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē runājam par tiesībpratību. Lai noskaidrotu, kā sabiedrība vērtē savas zināšanas un pieejamo informāciju par tiesībām un pienākumiem, oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Berg Research” šovasar veica pētījumu “Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums”. Raidierakstā uzzināsiet par pētījuma rezultātiem un secinājumiem. Cik tiesībpratīgi esam? Kas pārsteidza, bet par ko nevajadzētu uztraukties? Kas ietekmē mūsu tiesībpratības līmeni, un ko varētu darīt, lai to celtu?

Nepilngadīga pacienta ārstniecība no 14 gadu vecuma ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana. Praksē šī Pacientu tiesību likuma norma paredz atkāpes, jo katrā gadījumā ir jāizvērtē arī pacienta briedums un bērna labākās intereses, kuras ievērot ir gan vecāku, gan ārstniecības personu pienākums. Kā tās salāgot? Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē sarunā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāni KARĪNU PALKOVU un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Juridiskās un iepirkumu daļas vadītāju SIGNI KORITKO pievērsīsimies nepilngadīgu pacientu tiesībām un to piemērošanai praksē.

Ne vienmēr ārstniecība norit sekmīgi. Ja pacients uzskata, ka tās laikā veselībai ir nodarīts kaitējums vai tika pārkāptas viņa kā pacienta tiesības, pastāv iespēja pēc palīdzības ar lūgumu izvērtēt situāciju vērsties Veselības inspekcijā vai Ārstniecības riska fondā. Sarunā ar Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāju LAURU ŠĀBERTI raidierakstā “Kā likums!” skaidrosim par abu institūciju atbildību pacientu tiesību īstenošanā.

Drīzumā būs aizritējis pirmais pusgads, kopš 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi Pacientu tiesību likumā, ar kuriem ievērojami papildinātas pacientu tiesības iesaistīties ārstniecības procesā un saņemt par to informāciju. Izmaiņas regulējumā var raksturot kā cieņpilnu un kvalitatīvu komunikāciju starp pacientu un ārstniecības pakalpojuma sniedzēju. Jaunās likuma normas, visticamāk, jau tiek piemērotas praksē, tādēļ sarunā ar Latvijas Ārstu biedrības konsultanti, zvērinātu advokāti ILZI VILKU raidierakstā “Kā likums!” skaidrojam būtiskāko, kas jāzina pacientiem.

Šī gada 1. oktobrī stājā spēkā jauna parādu piedziņas kārtība. Daudziem šis ir bijis neziņas, baiļu un sašutuma pilns laiks. Pēc praktiķu teiktā, izmaiņas jau ir “iegājušas sliedēs”. Izdarīti arī pirmie secinājumi, taču nopietns jaunā tiesiskā regulējuma efektivitātes izvērtējums plānots pēc pusotra gada. “Tikai praksē varējām saprast, par ko mūsu klienti visvairāk satraucas, saņemot jauno tiesu izpildītāja rīkojumu,” raidieraksta “Kā likums!” sarunā atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja IVETA KRUKA.

Aizdevuma līgumus gan kreditori, gan ārpustiesas parādu piedziņas kompānijas var pārdot fiziskajām un juridiskajām personām. Šādus darījumus sauc par cesijām. Kas jāzina aizņēmējam (parādniekam), ja viņa aizdevuma līgums ir cedēts, ko ir un ko nav tiesīgs prasīt jaunais kreditors, – skaidrojam raidierakstā “Kā likums!”, sarunā ar Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāju JĀNI ĀBOLIŅU.

Katras ārstniecības iestādes rīcībā ir dati par pacientiem, kuriem tā sniegusi medicīnas pakalpojumus. Dzīvē ir brīži, kad pacientam vai viņa tuviniekam attiecīgā informācija ir nepieciešama. Kādas ir mūsu kā pacientu tiesības iegūt izrakstus no ārstniecības iestādēm? Vai un kā ir iespējams saņemt dokumentāciju par radinieku situācijā, kad viņu piemeklējušas veselības problēmas vai kad cilvēks vairs nespēj pats pieņemt lēmumus? Par pacienta un tuvinieku tiesībām iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju klausieties sarunu raidierakstā “Kā likums!” ar zvērinātu advokāti un Latvijas Ārstu biedrības konsultanti ILZI VILKU.

Kriminālprocesa izmeklēšanas noslēdzošais posms ir tā nonākšana tiesā: prokuratūra noziegumā vainojamajai personai ir uzrādījusi apsūdzību, un, ja persona vainu neatzīst, tad sagatavotā lieta tiek iesniegta tiesā. Par kriminālprocesa iztiesāšanas kārtību raidierakstā “Kā likums!” stāsta ilggadējais Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Andis CELMS.

Ja persona noziedzīga nodarījuma rezultātā ir cietusi un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par cietušo, tai ir tiesības vērsties Tiesu administrācijā ar pieteikumu saņemt valsts kompensāciju. Sarunā raidierakstā “Kā likums!” ar Tiesu administrācijas pārstāvi un zvērinātu advokāti skaidrosim, kāds ir ceļš līdz valsts kompensācijas kriminālprocesā cietušajai personai saņemšanai un iemesli, kāpēc prasītā kompensācija netiek izmaksāta.

Noziedzīgs nodarījums, cietušais, kriminālprocess, vainīgais, apsūdzība, tiesas spriedums, kriminālsods. Tāda vienkāršoti ir Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā uzsākta kriminālprocesa virzība. Un ikvienā kriminālprocesa virzības posmā vainīgajam un cietušajam pastāv iespēja emocionāli saspīlēto un bieži ļoti smago situāciju padarīt vieglāku – brīvprātīgi sperot soli pretim izlīgumam. Raidierakstā “Kā likums!” runājam par brīvprātīga izlīguma procesa organizēšanu un norisi Valsts probācijas dienesta paspārnē. “Mēs tās saucam par dziedinošām sarunām ar mērķi atjaunot taisnīgumu, kas bieži ir ļoti svarīgas tieši cietušajam, viņa tuviniekiem un citām atbalsta personām. Šīs sarunas var būt dziedinošas abām izlīguma procesā iesaistītajām pusēm. Tās dod iespēju, runājot un uzdodot jautājumus, vairāk saprast notikušo, pieņemt pagātni un dzīvot tālāk,” tā ilggadēja Valsts probācijas dienesta Izlīguma un sabiedrības līdzdalības koordinēšanas departamenta vadītāja Diāna Ziediņa raksturo izlīguma procesu, piebilstot, ka ne vienmēr uzsāktais izlīguma process noslēdzas ar izlīguma sagatavošanu un noslēgšanu.

Gada laikā vidēji deviņi tūkstoši personu kļūst par Valsts probācijas dienesta klientiem, lai izciestu tiesas vai ar prokurora priekšrakstu piemēroto kriminālsodu – sabiedrisko darbu. Par to, kādas ir šī soda veida piemērošanas nianses pieaugušajiem, klausieties raidierakstā “Kā likums!”. “Šis soda veids tiek piespriests bieži. Kopumā tas tiek piemērots arvien vairāk personām. To ietekmējuši arī Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem paplašinātas sabiedriskā darba kā soda veida sankcijas,” raidierakstā “Kā likums!” LV portālam atzīst ilggadējā Valsts probācijas dienesta amatpersona Resocializācijas departamenta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadošā eksperte Karīna Gromova.

Viena no Valsts probācijas dienesta (VPD) funkcijām ir darbs ar nepilngadīgajiem, kuri nonākuši tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā. Bērnu un jauniešu motivācija pārkāpt likumu mēdz būt ļoti atšķirīga. Reizēm tās ir derības, ka spēs iznest preci no veikala, par to nesamaksājot, citreiz tā ir nespēja pretoties vilinājumam paņemt iepatikušos svešu mantu, piemēram, telefonu, kāda nav pašam. Noziedzīgi nodarījumi arī nepilngadīgo vidū ir dažādi. “Lai bērna vai jaunieša biogrāfiju turpmāk neaizēnotu nokļūšana kriminālsistēmā un sodāmības fakts, primāri strādājam ar motivējošiem paņēmieniem, veicot uzvedības korekciju un iesaistot sabiedriskajos darbos,” stāsta ilggadējā VPD amatpersona sabiedriskā darba organizēšanā bērniem un jauniešiem KARĪNA GROMOVA.

Ne visi kriminālprocesi, kas kriminālvajāšanas uzsākšanai nonāk prokuratūrā, tiek nosūtīti lietas izskatīšanai tiesā. Šobrīd prokuratūra ir kļuvusi par nozīmīgu atbalstu tiesu sistēmai – vairāk nekā 40% kriminālprocesu tiek pabeigti prokuratūrā, tostarp ar prokurora priekšrakstu par sodu, raidieraksta “Kā likums!” sarunā stāsta Rīgas Austrumu prokuratūras virsprokurora vietnieks EDIJS PASTARS.

Ja noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas procesā savākto pierādījumu kopums pret aizdomās turēto personu ir pietiekams, lai izvirzītu apsūdzību, tad izmeklēšanas iestāde lietu nodod prokuratūrā. Turpinot raidieraksta “Kā likums!” tematiskās sarunas par kriminālprocesa gaitu, kopā ar Rīgas Austrumu prokuratūras virsprokurora vietnieku Ediju PASTARU skaidrosim, kādas ir prokuratūras un prokurora pilnvaras un pienākumi kriminālprocesa virzībā.

Izmeklēšanai kriminālprocesā likumā ir noteikta speciāla kārtība. Tādēļ ikvienas uzsāktajā kriminālprocesā iesaistītās personas pienākums ir izpildīt pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā paredzēto kārtību. Raidieraksta “Kā likums” epizodes par kriminālprocesu turpinājumā ar Valsts policijas Kriminālpolicijas darbinieci un ilggadēju izmeklētāju INESI RATFELDERI runājam par izmeklētāja, operatīvā darbinieka un analītiķa darbu, aizrautību, atbildību un kolēģu iesaisti noziegumu iespējami ātrā izmeklēšanā.

Ziņas, kurās vēstīts, ka tiek uzsākts kriminālprocess, visbiežāk asociējas ar nopietnām nepatikšanām, kā, piemēram, notikušu noziedzīgu nodarījumu, izdarītu likumpārkāpumu vai citu darbību, kas atrodas tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Savukārt pēc tam gaidāma vainīgo personu noskaidrošana, saukšana pie atbildības, tiesāšanās un piespriestā soda izpilde. Vai vienmēr tā ir? Ko likuma izpratnē un praksē nozīmē kriminālprocesa uzsākšana, kādos gadījumos to uzsāk, kad neuzsāk, kā rīkoties, ja esi attapies situācijā, kad jālūdz palīdzība likumsargiem? Atbildes uz šiem jautājumiem iespējams noskaidrot, klausoties raidieraksta “Kā likums!” sarunu ar pieredzējušu Valsts policijas izmeklētāju un Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes nodaļu vadītāju INESI RATFELDERI.

Civilprocesa likums paredz ērtu iespēju aizdevējam noteiktās situācijās, pirms tiek uzsākts klasiskais parādu piedziņas process, atgādināt parādniekam par viņa parādu un ļaut izvēlēties starp kavētās saistības ātru izpildi ar mazākiem tiesas izdevumiem vai ilgāku tiesāšanos, kas problēmas risinājumu novilcinās, taču rezultātā prasījuma kopsumma ar tiesas izdevumiem var ievērojami pieaugt. Raidierakstā “Kā likums!” kopā ar zvērinātu advokāti LAUMU BĒRZIŅU skaidrosim šī tiesvedības veida nianses – galvenokārt no parādnieka skatpunkta.

Daudziem autovadītājiem nav sveša doma: ja pārskatāmā ceļa posmā fotoradara nav, gāzes pedāli var atļauties piespiest arī nedaudz ņiprāk un lēnākos braucējus demonstratīvi apdzīt, pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu. Varbūt kādu reizi var braukt arī bez derīgas OCTA polises vai tehniskās apskates? Neapšaubāmi, policijas darbinieku izteiktāka klātbūtne uz ceļiem autovadītājus disciplinētu, tomēr, kā akcentē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks JURIS JANČEVSKIS, gadā pieņemto lēmumu skaits par sodu piemērošanu tuvojas 400 tūkstošiem. Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē uzzināsim, vai gājēju var sodīt par atstarotāja nelietošanu, kādus pārkāpumus var fiksēt ar fotoradariem, cik daudz sodu var piemērot vienā reizē, vai policija ņem vērā satiksmes dalībnieku iesūtīto informāciju par pārkāpumiem. Saruna ar Valsts policijas amatpersonu ir vērtīga ikvienam, jo tajā tiek atbildēts uz, iespējams, piemirstiem “ābeces jautājumiem” par satiksmes kontroli un sodu piemērošanu.

Ceļu satiksmes drošības aktualizētie dati liecina: lai gan 2023. gada pirmajos 10 mēnešos uz Latvijas ceļiem ir noticis mazāk negadījumu, diemžēl ir palielinājies bojāgājušo skaits. Kuras ceļu satiksmē arvien ir vājās vietas, kas šogad izdzēsa 120 cilvēku dzīvības? Ko novēro un kā strādā Valsts policija, lai uz ceļiem būtu mazāk satiksmes negadījumu, uzlabotos satiksmes kultūra? Klausieties raidieraksta “Kā likums!” sarunu ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes priekšnieku JURI JANČEVSKI.

Jaunības neapdomīgas darbības, kuru rezultātā kāds tiek smagi savainots vai iestājas personas nāve, par laimi nav ikdiena. Daudz biežāk gados jauni cilvēki prettiesiskas darbības, piemēram, zādzības veikalos, veic, apzinoties potenciālas sekas. Ar mērķi vairot izpratni par kriminālatbildību un situācijām, kā persona var nonākt līdz saukšanai pie kriminālatbildības, kā tiek noteikts sods (soda mērs un veids) un kādas sekas tas atstāj uz turpmāko dzīvi un profesionālo karjeru, piedāvājam sarunu ar Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Andi Celmu un zvērinātu advokātu Armandu Smanu.

Saeimā iesniegtie Civilprocesa likuma grozījumi, kas regulē parādu piedziņas kārtību un apmērus, liecina, ka likumdevējs patlaban izstrādā no pašreizējās atšķirīgu – gan procesā, gan summās (apmēros) – parādu piedziņas procesu, ko pēc tiesas nolēmuma īsteno zvērināts tiesu izpildītājs. “Parādnieki izdzīvošanas nolūkos itin bieži ir spiesti izvēlēties saņemt aplokšņu algas, slēpt patiesos ienākumus un pat pavisam izvairīties no parādsaistību piedziņas. Tas nesekmē parādsaistību dzēšanu, tiešā veidā veicina ēnu ekonomiku, un ir pienācis laiks situāciju mainīt,” tā piedāvātās izmaiņas likumā komentē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

19. oktobrī tika pieņemti grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Raidierakstā “Kā likums!” ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas juriskonsulti RUTU ŠARKOVSKU skaidrojam, kādi papildu ierobežojumi paredzēti uzturlīdzekļu nemaksātājiem, kā arī pārrunājam fonda līdzšinējo praksi darbā ar parādniekiem. Ar kādiem jauniem ierobežojumiem turpmāk būs jārēķinās uzturlīdzekļu parādniekiem? Kādi ir ieguvumi, noslēdzot vienošanos ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu? Kas ir likumisko procentu amnestija? Ko nozīmē aizliegums uzturlīdzekļu parādniekam cedēt savu prasījumu?

Raidierakstā “Kā likums!” ar zvērinātu advokātu Lauri Liepu un centra “Marta” politikas koordinatori Beatu Joniti diskutējam par Stambulas konvencijas ratifikācijas tiesiskajām sekām un ieguvumiem. Kādas saistības Latvijai būs jāuzņemas, ratificējot konvenciju? Ko iegūsim no konvencijas ratificēšanas? Kā tā mainīs, piemēram, centra “Marta” ikdienas darbu? Konvencijas pretinieki norāda uz bīstamībām dažos tās punktos. Runa ir par gender jeb sociālās dzimtes definīciju, kas turklāt esot neprecīzi tulkota. Kāda ir šī termina nozīme konvencijā? Vai starptautisko līgumu teksti ir “akmenī kalti”? Vai tos laika gaitā var mainīt? Diskusija par Stambulas konvencijas (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) ratificēšanu Latvijā norit jau septiņus gadus – nu šķiet, ka tā tuvojas noslēgumam. 1. oktobrī Stambulas konvencija stājās spēkā Eiropas Savienībā. Līdz šī gada beigām konvenciju apņēmusies ratificēt arī Latvija, par to balsojot Saeimā.

Paternitātes jeb bērna izcelšanās noteikšana mūsdienās ir bieži sastopama tiesiskā situācija. Ja vecāki nav stājušies laulībā, bērna paternitāti, reģistrējot dzimšanu, vīrietis var atzīt labprātīgi dzimtsarakstu nodaļā. Sarežģītākās situācijās paternitāti nosaka tiesa. Ierakstu par bērna tēvu ir iespējams arī apstrīdēt, tomēr jaunajiem vecākiem pret to nevajadzētu izturēties vieglprātīgi, jo likumā noteiktā paternitātes apstrīdēšanas kārtība un termiņi ir nelokāmi. Tas nozīmē, ka var būt arī situācijas, kad bērna bioloģiskajai izcelsmei nebūs izšķirošas nozīmes. Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU izskatīsim paternitātes noteikšanas un apstrīdēšanas procesuālās darbības tiesā.

Ģimene izjūk, laulāto vai iepriekš kopā dzīvojušo partneru ceļi šķiras, taču, kamēr izaug un patstāvīgā dzīvē aiziet kopīgie bērni, saikne starp viņiem ir saglabājama gan likumiskā, gan faktiskā izpratnē. Galvenais iemesls, kāpēc tiesā tiek skatītas lietas par saskarsmes un aizgādības tiesību ar bērnu noteikšanu, diemžēl ir vecāku savstarpējo attiecību problēmas. Kā atzīst tiesneši, šīs lietas ir emocionāli smagas, jo strīdu pārņemtie vecāki neapzinās, ka viņiem abiem ir vienādas tiesības veidot attiecības ar bērnu un otrādi – tikties un būt kopā ar abiem vecākiem ir bērna tiesības. Tieši mazais cilvēks, kurš vēl nespēj pats savas tiesības aizsargāt, šādos strīdos vienmēr cieš visvairāk un ir vislielākais zaudētājs. Sarunā tiesneši Ieva Čudina un Viktors Makucevičs aicina vecākus apzināties, ka ar bērna interesēm ir jārēķinās, tās nevar tikt izmantotas, lai “ieriebtu” otram vecākam, liedzot tikties, sazināties ar bērnu. “Ja vecāki nespēj vienoties un ir jāvēršas tiesā, saskarsmes kārtības noteikšana būs iespējama tikai tad, kad būs pārvarēts abu vecāku savstarpējo nesaskaņu kalns,” atzīst I. Čudina.

2022. gada 1. maijā spēkā stājās grozījumi Civillikuma 72. pantā, ar ko tiek noteikts būtiski īsāks periods (no trīs gadiem uz vienu gadu), kas ļauj faktiski izirušas laulības gadījumā vērsties tiesā, lai to izšķirtu. Līdz ar minētajām izmaiņām krasi samazinājusies laulāto samierināšanās laika iespēja, kad laulības šķiršana uz laiku tiek atlikta. Tiesneši atzīst, ka tieši strīdi laulāto starpā par mantiskajiem un bērnu aizgādības, turpmākās uzturēšanas un citiem jautājumiem ir pamats sniegt pieteikumu tiesā. Turklāt šie blakusprasījumi laulības šķiršanu krietni pagarina. Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU UN VIKTORU MAKUCEVIČU noskaidrosim, kādi vēl ir biežākie šķēršļi raitam laulības šķiršanas procesam, vai spriedumu par laulību var pārsūdzēt, un kādos gadījumos no bijušā laulātā var prasīt līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa saglabāšanai.

Dalība tiesas sēdē ir saistīta ar noteiktu kārtību, kas jāievēro gan lietas dalībniekiem, gan lieciniekiem, gan pieaicinātajām personām. Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU, vienlaikus atbildot uz lietotāju iesniegtajiem jautājumiem e-konsultācijās, noskaidrosim, kā norit tiesas sēde, kādas ir pušu tiesības lūgt lietu skatīt attālināti vai rakstveida procesā, vai liecinieki tiesas sēdē ir klātesoši visu sēdes laiku, kam ir nepieciešams tiesas sēdes audioieraksts un kas notiek, ja tiesvedības procesā ir notikusi tiesneša maiņa.

Dalība tiesvedībā ir organizēts process, kurā visiem iesaistītajiem tiek piešķirti noteikti statusi. Strīda izskatīšanā puses – prasītājs un atbildētājs – iegūst lietas dalībnieka statusu. Pēc lietas dalībnieku tiesai izteiktajiem argumentiem un lūgumiem tiesa var pieaicināt lieciniekus. Noteiktās situācijās tiesā var piedalīties klausītāji, bet paši lietas dalībnieki ir tiesīgi savai pārstāvībai lietā izvirzīt juridisko pārstāvi un visu lietas gaitu klusēt vai tiesas sēdē nepiedalīties. Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU skaidrosim tiesvedībā iesaistīto tiesības, pienākumus un atbildību.

Vēršoties tiesā civilprocesuālā kārtībā, ir jāspēj pierādīt sava prasījuma pamatotība, jo pierādīšanas process civilprocesuālās tiesvedībās gulstas uz lietas dalībniekiem – prasītāju un atbildētāju, nevis tiesu. Kā nodrošināties ar pierādījumiem? Cik pārliecinošam ir jābūt pierādījumu kopumam? Kādus pierādījumus tiesa uzskatīs par atbilstošiem? Kā notiek pierādījumu pārbaude? Šos un citus jautājumus, balstoties tiesiskajā regulējumā un reālās dzīves situācijās, apspriežam ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU. Savukārt klausītāja iesūtīto jautājumu par darba strīdu raidieraksta laikā komentē zvērināts advokāts TOMS VILNIS.

Tiesas pavēste pastkastītē ir uztverama nopietni. Tā nenozīmē personas izvēli – piedalīties tiesas sēdē vai ne, pat ja kabatā ir pēdējā brīža izpārdošanā iegādāts ceļojums uz sapņu atpūtu okeāna krastā. Ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU diskutējam, kā korekti īstenojama komunikācija ar tiesu, kādas uzvedības normas lietas dalībniekiem būtu jāievēro tiesas sēdes laikā un kādas sekas var būt, ja pret to izturas vieglprātīgi un tiesas rīkojumus ignorē.

Tiesāšanās ir dārga, uzsākot procesu, ar to ir jārēķinās – šo priekšstatu var uzskatīt par dominējošu, apsverot iespēju strīdu atrisināt tiesā. Cik šāds pieņēmums ir pamatots, šajā raidieraksta epizodē vaicāsim Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietniecei, tiesnesei IEVAI ČUDINAI un Rīgas pilsētas tiesas tiesnesim VIKTORA MAKUCEVIČAM. Uzzināsim, kādas ir iespējamās tiesvedības izmaksas, kurā brīdī jāveic maksājums, kādos gadījumos tiesāšanās izdevumi būs jāsedz atbildētājam, ko tiesa var atbrīvot no tiesāšanās izdevumu samaksas un kas ir prasības nodrošināšana. Ieskatu tēmā, kā veidojas tiesvedības izmaksas, šoreiz balstījām jautājumā, kuru LV portālam kā E-konsultāciju ir iesūtījis dzīvokļa īpašnieks Mārtiņš, kurš vēlas piedzīt no īrnieka parādu par īri un komunālajiem maksājumiem. Aplūkosim arī jaunās māmiņas Maijas situāciju, kuras jaundzimušā bērna tēvs atsakās atzīt paternitāti. Viņa interesējas, vai ir kāda iespēja tikt atbrīvotai no tiesas izdevumiem un gaidāmās DNS ekspertīzes izmaksu segšanas, jo lieku līdzekļu, lai uzsāktu tiesvedību, nav.

Satversmes 92. pantā ir noteikts: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lai gan tiesvedība neasociējas ar patīkamu notikumu, Tiesu administrācijas sniegtā informācija liecina, ka tā ir pieprasīta parādība dzīves realitātē, – 2022. gadā civiltiesiskā kārtībā pirmās instances tiesās ar prasību pieteikumiem vērsušies vairāk nekā 32 tūkstoši iesniedzēju. Uzsākot jauno raidierakstu “Kā likums!” ciklu par dažādiem ar tiesvedību saistītiem jautājumiem, piedāvājam sarunu par šādām tēmām – kā sagatavot dokumentus tiesai, kādas būs sekas, ja prasības pieteikumā tiks pieļautas kļūdas, un kas, pēc tiesnešu domām, katram noteikti būtu jāzina, pirms pieņemt lēmumu ar prasības pieteikumu vērsties tiesā. Prasības pieteikuma pareiza sastādīšana un tajā iekļautais strīda izklāsts var būtiski ietekmēt tiesvedību. Jebkurā gadījumā tam ir jāatbilst likumā noteiktajām prasībām. Sarunā ar tiesnešiem - tiesnesi, Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieci Ievu Čudinu un Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Viktors Makuceviču. , atsaucoties uz piemēriem un tiesu praksi, centāmies uzzināt vairāk par atbildēm uz jautājumiem, kādus visbiežāk LV portālam iesūtījuši tā lasītāji E-konsultāciju sadaļā.

LV portālā ir pieejams plašs informācijas klāsts par daudzdzīvokļu namu iemītniekiem noderīgiem jautājumiem – namu apsaimniekošanu, dzīvokļu īpašnieku kopības organizāciju, lēmumu pieņemšanu, cīņu ar mājas parādsaistībām u. c. Un visus šos jautājumus vieno kopīga tēma – kopīpašums. Pieredze, tostarp iedzīvotāju iesniegto e-konsultāciju jautājumi, vedina domāt, ka daudzu problēmu cēlonis ir tieši nepietiekamās zināšanas un nevēlēšanās iesaistīties sava nama pārvaldīšanas jautājumu risināšanā. Kā atzīst mūsu sarunas viesis, namu pārvaldnieks KALVIS KALNIŅŠ, īpašnieki bieži aizmirst, ka viņiem pieder ne tikai konkrētais dzīvokļa īpašums, bet arī pašu interesēs būtu izrādīt aktivitāti, zināt par sava dzīvojamā nama tehnisko stāvokli un iesaistīties tā uzturēšanā, lai par nezināšanu nebūtu rūgti jānožēlo un vairākkārtīgi jāsamaksā. Konkrētāk, šajā sarunā pievēršamies ābeces jautājumiem par kopīpašumu, tajā ietilpstošo un pārvaldīšanas organizēšanu, lai dzīve kopīpašuma namā neizvērstos par nebeidzamu problēmu turpinājumu. Ar K. Kalniņu runājām par šādiem jautājumiem: Kas ir kopīpašums? Kā tas veidojas? Kādas ēkas daļas bez individuālā dzīvokļa, palīgtelpām vai pagraba telpām pieder visiem kopīpašniekiem? Kas jādara jaunajam īpašniekam pēc ievākšanās? Kā nostiprināt savu piederību, kā iesaistīties kopīpašuma pārvaldīšanā? Vai pastāv iespēja atteikties no dalības kopīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, saglabājot tikai dzīvokļa īpašnieka statusu? Kā veiksmīgi pārvaldīt kopīpašumu? Kādas ir biežākās problēmas kopīpašuma pārvaldīšanā? Kā tās var risināt? Kādi ir iespējamie kopīpašuma pārvaldīšanas veidi? Kādi katram no tiem ir plusi, kādi – mīnusi? Stāvvadi kā kopīpašuma sastāvdaļa. Kam būtu jāveic stāvvada komunikāciju nomaiņa dzīvokļa īpašumā? Remontdarbu veikšana kopīpašumā. Vai ir tiesības neielaist savā dzīvoklī dienestu pārstāvjus un meistarus? Kam ir pienākums savākt būvgružus? Balkons kā kopīpašuma sastāvdaļa. Vai balkonam var būt individuāls dizains? Kas jāzina dzīvokļa īpašniekam? Paneļu, mūra un ķieģeļu nami –, kam pievērst uzmanību?