LKA runā

Šoreiz “Projekts komentē” uz sarunu aicinājis jaunākās paaudzes filozofus - Tomu Babincevu un Rūdolfu Bebrišu, kuri aktīvi nodarbojas arī ar filozofijas popularizēšanu žurnāla “Tvērums” lapaspusēs. Nesen viņi kopā ar domubiedriem publicējuši arī filozofijas leksikona vārdnīcu. Tāpēc viena no sarunas centrālajām tēmām ir vārdnīcas fenomens - tās loma vārdu nozīmju skaidrošanā un izpratnes veidošanā. Taču tas raisa arī plašākus jautājumus: vai vārdnīca var būt neitrāla un pilnībā objektīva? Vai tai būtu jāsniedz arī morāli vērtējumi? Vai katram laikmetam un politiskajam režīmam ir savas “pareizās” vārdnīcas? Un vai pārmaiņu laiki neizbēgami nozīmē arī vārdu nozīmju maiņu? Šajā kontekstā būtiski ir arī domāt par atbildību, ko nozīmju fiksēšana vārdnīcā uzliek tās veidotājiem.___________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Projekta “Projekts komentē” viesis ir Helvijs Savickis – arhitekts, mākslinieks un infrastruktūras pētnieks. Arhitektūra un ideoloģija, īpaši autoritārās valstīs, ir cieši saistīti fenomeni. Tāpēc varam uzdot jautājumu: vai ir iespējams mainīt ideoloģisko fonu, mainot arī arhitektūru? Vai ar to saistīta vēlme pārveidot vai pat apbērt padomju arhitektūras objektus?Tomēr arhitektūra nav tikai visiem redzamās ēkas – tā ietver arī no acīm slēptās infrastruktūras. Sarunā pievēršamies tam, kā par šo fenomenu domāt. Savicka infrastruktūras pētniecība ļauj ieraudzīt tos padomju valsts aspektus, kas parasti paliek apslēpti. Šobrīd šī infrastruktūra redzama vien fragmentāri, kas apgrūtina kopainas uztveri.Tāpēc rodas jautājums: kā domāt par šo fragmentāro padomju infrastruktūru? Sarunā tiek piedāvāts uz to raudzīties caur metaforām – kā nervu sistēmu, maņu orgāniem vai pat micēliju.___________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Šajā “Projekts komentē” epizodē sarunājamies ar Jāni Daugavieti - sociologu un subkultūru pētnieku, kura uzmanības centrā šobrīd ir padomju populārā mūzika. Sarunā pievēršamies jautājumiem par Ēzopa valodu dziesmu tekstos, padomju laikā nevēlamajiem mūzikas instrumentiem, kā arī tam, kāpēc koncertos bija jāsēž, un citiem līdzīgiem aspektiem. Pievēršoties padomju laikam, neizbēgami rodas jautājums, cik lielā mērā populāro mūziku iespējams uzskatīt par antiideoloģisku. Tāpat svarīgi ir saprast pārsteidzošo saikni starp valodu un nacionālismu Padomju Latvijas populārajā mūzikā. Šo jautājumu aplūkošana palīdz iedzīvināt to kultūras un intelektuālo fonu, kurā darbojās arī Padomju Latvijas filozofi. ___________ “Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā. Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Sarunu cikls „Projekts komentē” šajā epizodē pievēršas būtiskam jautājumam, kas saistīts ar padomju filozofijas pētniecību: ko nozīmē būt par padomju filozofu un nodarboties ar filozofiju padomju laikā? Mūsu sarunas biedrs ir Ansis Zunde — filozofs, ilggadējs FSI darbinieks un monogrāfijas „Melnās figūras: Kants, Ārendte, Lakāns, Žižeks un citi latviešu “lirozofiskajā gambītā”” autors. Viņš nenoliedz, ka ir bijis padomju filozofs, un sarunā reflektē gan par identitātes jautājumiem, konversiju drīz pēc valsts neatkarības atgūšanas, kā arī par to, kādas pagātnes atbalsis joprojām ir saglabājušās mūsdienās un - kādi nosacījumi ir jāizpilda, lai varētu apgalvot, ka pagātne beidzot ir pārvarēta?___________ “Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Sarunu cikla “Projekts komentē” kārtējā epizodē pievēršamies interesantam un joprojām aktuālam jautājumam Latvijas filozofijā: kā pareizi rakstīt - filozofija vai filosofija?Šīs debates īpaši aktualizējās politisko pārmaiņu laikā, kad tika meklēta jauna Latvijas filozofijas identitāte un veidota norobežošanās no padomju filozofijas tradīcijas. Tomēr arī šodien Latvijā tiek lietotas abas rakstības formas, kas var radīt vieglu neizpratni un apjukumu. Sarunā ar filozofi Velgu Vēveri mēģinām noskaidrot, vai šīs debates joprojām ir aktuālas, vai arī būtu laiks izvēlēties vienu rakstības variantu. Vienlaikus saruna iezīmē arī plašāku Latvijas filozofijas attīstības kontekstu postpadomju laikā.______________ “Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Sarunu cikla “Projekts komentē” viesis ir Uldis Tīrons - ilggadējs žurnāla Rīgas Laiks galvenais redaktors, tulkotājs un režisors. Sarunas centrā, protams, ir jautājums: ko nozīmē domāt? Diskusijas gaitā nonākam arī pie plašākiem saistītiem jautājumiem - vai iespējams runāt par padomju filozofu, vai tomēr patiesi filozofi ir pilnībā neatkarīgsi no politiskās iekārtas. Tāpat pieskaramies arī domai, vai filozofiju nosaka konkrētā laikmetā izveidojusies filozofiskā valoda, jēdzieni un domāšanas struktūras.______________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Sarunas viesis: Paula Elmere (projekta dalībniece un pētniece)Intervētājs: Ainārs Kamoliņš (filozofs)Sarunu cikla “Projekts komentē” jaunajā epizodē runājam par postkoloniālismu Latvijas kontekstā. Aplūkojam, kā atšķiras mākslinieciska un vēsturnieku pieeja postkoloniālisma izpratnei un kas ietekmē šī jēdziena interpretāciju sabiedrībā. Diskutējam, vai postkoloniālismu iespējams attiecināt uz Latvijas vēsturisko pieredzi un mūsdienu realitāti. Sarunā pieskaramies arī padomju mantojumam publiskajā telpā un nepieciešamībai to saglabāt nākamajām paaudzēm. ______________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Trešajā sarunu sērijas “Projekts komentē” epizodē noskaidrosim, kas bija dvēseļu inženieri, kā šis termins tika lietots padomju laikos un kādas nozīmes tam tiek piešķirtas mūsdienās.Dvēseļu inženieri ir termins, kas radās Staļina laikā, ar ko apzīmēja intelektuālā darba veicējus, kuri ietekmēja padomju pilsoņu prātus. Īpaša loma “dvēseļu būvniecībā” bija uzticēta rakstniekiem, kuriem padomju iekārtā bija uzticēta nozīmīga ideoloģiska propagandas funkcija – ar sociāli reālistiskas literatūras palīdzību atainot padomju iekārtas priekšrocības un sasniegumus.Sarunā noskaidrosim, kā šī termina nozīme mainījās padomju laikos un kā tas tiek lietots mūsdienās?______________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Sarunu cikla “Projekts komentē” otrajā sērijā pievērsīsimies apzīmējumam “sarkanā profesūra”. 1921. gadā Maskavā izveidoja Sarkano profesoru institūtu, lai nodrošinātu padomju valsts augstākās izglītības sistēmu ar zinošiem marksisma-ļeņinisma speciālistiem. Institūta absolventu uzdevums bija nodrošināt ideoloģisko pāraudzināšanu. Mūsdienās gan “sarkanās profesūras” apzīmējums Rietumu publiskajā telpā ir ieguvis plašāku nozīmi. _______________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Sarunas viesis: Ieva Astahovska (mākslas zinātniece, kuratore, autore)Intervētājs: Ainārs Kamoliņš (filozofs)Sarunu ciklu “Projekts komentē” iesākam ar diskusiju par oficiālo padomju mākslu - tās nozīmi, mantojumu un vietu mūsdienu Latvijas kultūras ainavā. Šī māksla joprojām ir sastopama dažādās formās - arhitektūrā, dizainā, publiskajā telpā un citur. Pēc neatkarības atgūšanas uzmanības centrā gan visbiežāk nonāca padomju mākslas disidenti un neoficiālās mākslas parādības. Tomēr varbūt tagad ir īstais brīdis atgriezties pie jautājuma par to, kā vērtēt oficiālās padomju mākslas mantojumu?_______________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Par projektu: Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944-1991) - Latvijas Kultūras akadēmija.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Vai plāno saistīt savu nākotni ar kultūru? Sarunu cikls „IEKĀP KULTŪRĀ” sniedz plašāku ieskatu topošajiem studentiem gan Latvijas Kultūras akadēmijas, gan LKA Latvijas Kultūras koledžas studiju programmās. Sarunā par Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmu Kultūras socioloģija un menedžmets piedalās 1.kursa studente Katrīna Dišlere un programmas 2025. gada absolvente Daniela Skvorcova. Sarunu vada Reinis Melgalvis. Sarunas dalībnieki dalīsies savā pieredzē, studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī pārrunās studiju programmu saturu un dažādas ārpusstudiju iespējas, aktivitātes un projektus, kuros iespējams iesaistīties. Tāpat tiks stāstīts par karjeras un profesionālās attīstības iespējām pēc studiju absolvēšanas, sniedzot ieskatu nākotnes perspektīvās kultūras un radošajās nozarēs. Vairāk par studiju iespējām: https://www.lka.edu.lv/lv/gribu-studet-akademija/studijas/bak1/kulturas-sociologija-un-menedzments/

Vai plāno saistīt savu nākotni ar kultūru? Sarunu cikls „IEKĀP KULTŪRĀ” sniedz plašāku ieskatu topošajiem studentiem gan Latvijas Kultūras akadēmijas, gan LKA Latvijas Kultūras koledžas studiju programmās. Sarunā par Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura apakšprogrammu Kultūras un mākslu studijas piedalās 1.kursa studente Emīlija Medziņa un programmas 2024. gada absolvente Luīze Valpētere. Sarunu vada Maruta-Grāvīte Indrāne. Sarunas dalībnieki dalīsies savā pieredzē, studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī pārrunās studiju programmu saturu un dažādas ārpusstudiju iespējas, aktivitātes un projektus, kuros iespējams iesaistīties. Tāpat tiks stāstīts par karjeras un profesionālās attīstības iespējām pēc studiju absolvēšanas, sniedzot ieskatu nākotnes perspektīvās kultūras un radošajās nozarēs. Vairāk par studiju iespējām: https://www.lka.edu.lv/lv/gribu-studet-akademija/studijas/bak1/kulturas-un-makslu-studijas/

Vai plāno saistīt savu nākotni ar kultūru? Sarunu cikls „IEKĀP KULTŪRĀ” sniedz plašāku ieskatu topošajiem studentiem gan Latvijas Kultūras akadēmijas, gan LKA Latvijas Kultūras koledžas studiju programmās. Sarunā par Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas specializāciju Pasākumu, teātra režija un aktiera māksla piedalās 1. kursa studentes Emīlija Ābele un Elīza Mustapa un programmas 2025. gada absolvente Linda Strautmane. Sarunu vada Maruta-Grāvīte Indrāne. Sarunas dalībnieki dalīsies savā pieredzē, studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī pārrunās studiju programmu saturu un dažādas ārpusstudiju iespējas, aktivitātes un projektus, kuros iespējams iesaistīties. Tāpat tiks stāstīts par karjeras un profesionālās attīstības iespējām pēc studiju absolvēšanas, sniedzot ieskatu nākotnes perspektīvās kultūras un radošajās nozarēs. Vairāk par studiju iespējām: https://kulturaskoledza.lv/studiju-programmas/pilna-laika-studijas/pasakumu-teatra-rezija-un-aktiera-maksla/

Vai plāno saistīt savu nākotni ar kultūru? Sarunu cikls „IEKĀP KULTŪRĀ” sniedz plašāku ieskatu topošajiem studentiem gan Latvijas Kultūras akadēmijas, gan LKA Latvijas Kultūras koledžas studiju programmās. Sarunā par LKA Latvijas Kultūras koledžas specializāciju Pasākumu tehniskā producēšana piedalās 2.kursa students Ralfs Kalniņš un programmas absolvents Didzis Herberts Cielava. Sarunu vada Reinis Melgailis. Sarunas dalībnieki dalīsies savā pieredzē, studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī pārrunās studiju programmu saturu un dažādas ārpusstudiju iespējas, aktivitātes un projektus, kuros iespējams iesaistīties. Tāpat tiks stāstīts par karjeras un profesionālās attīstības iespējām pēc studiju absolvēšanas, sniedzot ieskatu nākotnes perspektīvās kultūras un radošajās nozarēs. Vairāk par studiju iespējām: https://kulturaskoledza.lv/studiju-programmas/pilna-laika-studijas/tehniskais-producents/

Vai plāno saistīt savu nākotni ar kultūru? Sarunu cikls „IEKĀP KULTŪRĀ” sniedz plašāku ieskatu topošajiem studentiem gan Latvijas Kultūras akadēmijas, gan LKA Latvijas Kultūras koledžas studiju programmās. Sarunu cikla otrā epizode. Sarunā par Latvijas Kultūras akadēmijas programmu Audiovizuālā māksla piedalās producēšanas apakšprogrammas 2.kursa studente Anitra Berga un programmas 2025. gada absolvents, operators un fotogrāfs Arnis Kalniņš. Sarunu vada Petra Paula Krumulda. Sarunas dalībnieki dalīsies savā pieredzē, studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī pārrunās studiju programmu saturu un dažādas ārpusstudiju iespējas, aktivitātes un projektus, kuros iespējams iesaistīties. Tāpat tiks stāstīts par karjeras un profesionālās attīstības iespējām pēc studiju absolvēšanas, sniedzot ieskatu nākotnes perspektīvās kultūras un radošajās nozarēs. Vairāk par studiju iespējām: https://lka.edu.lv/lv/gribu-studet-akademija/studijas/bak1/audiovizuala-maksla/

Vai plāno saistīt savu nākotni ar kultūru? Sarunu cikls „IEKĀP KULTŪRĀ” sniedz plašāku ieskatu topošajiem studentiem gan Latvijas Kultūras akadēmijas, gan LKA Latvijas Kultūras koledžas studiju programmās. Sarunā par Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgo bakalaura programmu Radošās industrijas piedalās 2.kursa studente Paula Miķelsone un programmas 2025. gada absolvente Elizabete Antāne. Sarunu vada Reinis Melgalvis. Sarunu cikla pirmā epizode. Sarunas dalībnieki dalīsies savā pieredzē, studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī pārrunās studiju programmu saturu un dažādas ārpusstudiju iespējas, aktivitātes un projektus, kuros iespējams iesaistīties. Tāpat tiks stāstīts par karjeras un profesionālās attīstības iespējām pēc studiju absolvēšanas, sniedzot ieskatu nākotnes perspektīvās kultūras un radošajās nozarēs. Vairāk par studiju iespējām: https://lka.edu.lv/lv/gribu-studet-akademija/studijas/bak1/radosas-industrijas/

Sarunu cikla LAIKS. CILVĒKS. VIETA. septītajā, cikla noslēdzošajā epizodē “Salidojuma aizkulisēs” sarunā piedalījās Latvijas Kultūras koledžas 80 gadu jubilejas salidojuma organizatoru komanda. Epizodē runājām par to, kā projektā ir gājis līdz šim, apspriedām grūtības ar kurām saskārāmies, komandas izveidošanos, kā no idejas tikām līdz realizācijai. Sarunā piedalījās - Saule Ķūrena, Gita Endele, Evija Vildiņa, Sandra Zīle, Niks Jakovickis, Jēkabs Šteins un Niks Anušēvics. Sarunu cikls LAIKS. CILVĒKS. VIETA. veidots par godu Latvijas Kultūras koledžas 80 gadu jubilejai. Šī raidieraksta epizodēs tiks apskatītas dažādas ar Latvijas Kultūras koledžu saistītas tēmas - sākot no studiju pieredzes un absolventu profesionālajiem ceļiem līdz pat radošajiem procesiem un izaicinājumiem kultūras nozarē. Vienlaikus sarunas paplašinās skatījumu arī uz aktuālajiem jautājumiem kultūrā kopumā, pievēršoties vadošajam tendencēm, attīstības virzieniem un nozares nākotnes iespējām Latvijā un plašākā kontekstā. Uz sarunām aicināsim dažādus kultūras nozares pārstāvjus, koledžas absolventus un studentus. Raidierakstu veido LKA Latvijas Kultūras koledžas studenti, sarunu vada 2. kursa studenti Jēkabs Šteins un Niks Anušēvics.

Sarunu cikla LAIKS. CILVĒKS. VIETA. sestajā epizodē “Kultūras profesiju daudzveidība” saruna veidojās par dažādu ar kultūras procesiem saistītu profesiju iespējām, karjeras izaugsmes iespējām, kā arī, protams, par dažādajām profesijām, ko iespējams apgūt Latvijas Kultūras koledžā. Uz šo sarunu aicinājām koledžas absolventi, “Music Latvia” izpilddirektori Agnesi Cimušku-Rekki, koledžas absolventu, Ķekavas Kultūras centra vadītāju Eriku Laimi Babri, un koledžas absolventi, mārketinga speciālisti Aneti Pipari. Sarunu cikls LAIKS. CILVĒKS. VIETA. veidots par godu Latvijas Kultūras koledžas 80 gadu jubilejai. Šī raidieraksta epizodēs tiks apskatītas dažādas ar Latvijas Kultūras koledžu saistītas tēmas - sākot no studiju pieredzes un absolventu profesionālajiem ceļiem līdz pat radošajiem procesiem un izaicinājumiem kultūras nozarē. Vienlaikus sarunas paplašinās skatījumu arī uz aktuālajiem jautājumiem kultūrā kopumā, pievēršoties vadošajam tendencēm, attīstības virzieniem un nozares nākotnes iespējām Latvijā un plašākā kontekstā. Uz sarunām aicināsim dažādus kultūras nozares pārstāvjus, koledžas absolventus un studentus. Raidierakstu veido LKA Latvijas Kultūras koledžas studenti, sarunu vada 2. kursa studenti Jēkabs Šteins un Niks Anušēvics.

Sarunu cikla LAIKS. CILVĒKS. VIETA. piektajā epizodē “Zaļknābis kultūrā” veidojās diskusija par jauniešu, jauno kultūras darbinieku iespējām Latvijā radoši un aktīvi iesaistīties kultūras procesos. Uz sarunu aicinājām nu jau bijušo kultūras ministri Agnesi Lāci, kā arī šī brīža LKA Latvijas Kultūras koledžas studentes Eviju Vildiņu un Sandru Zīli, un koledžas absolventi, pasākumu tehnisko producenti Sauli Ķūrenu. Sarunu cikls LAIKS. CILVĒKS. VIETA. veidots par godu Latvijas Kultūras koledžas 80 gadu jubilejai. Šī raidieraksta epizodēs tiks apskatītas dažādas ar Latvijas Kultūras koledžu saistītas tēmas - sākot no studiju pieredzes un absolventu profesionālajiem ceļiem līdz pat radošajiem procesiem un izaicinājumiem kultūras nozarē. Vienlaikus sarunas paplašinās skatījumu arī uz aktuālajiem jautājumiem kultūrā kopumā, pievēršoties vadošajam tendencēm, attīstības virzieniem un nozares nākotnes iespējām Latvijā un plašākā kontekstā. Uz sarunām aicināsim dažādus kultūras nozares pārstāvjus, koledžas absolventus un studentus. Raidierakstu veido LKA Latvijas Kultūras koledžas studenti, sarunu vada 2. kursa studenti Jēkabs Šteins un Niks Anušēvics.

Raidieraksta “Tur, kur bija jābūt droši” epizodē podkāsta vadītāja Madara Luīze Eriņa kopā ar psihologu Mārtiņu Robertu Stabiņģi un idejas autori Sintiju Grīnvaldi pievēršas tēmai, par kuru skolās un izglītības vidē nereti izvēlas klusēt - jauniešu emocionālajai drošībai un sistēmas neredzamajam spiedienam. Atklātas un skaudras pieredzes par skolas laiku, pašvērtējuma sadursmi ar pedagogu autoritāti un brīžiem, kad vieta, kur būtu jājūtas droši, kļuvusi par spiediena, netaisnības vai emocionāla ievainojuma avotu. Psihologa skatījums un profesionāls izvērtējums par to, kā robežu pārkāpšana starp prasīgumu un audzināšanu ietekmē jaunieti un viņa turpmāko emocionālo attīstību. Praktisks skatījums uz to, ko skolas, skolotāji, vecāki un paši jaunieši var darīt lietas labā, lai mācību vide visiem iesaistītajiem kļūtu drošāka, cieņpilnāka un atbalstošāka. Šī epizode ir aicinājums ieklausīties jauniešu pieredzēs un runāt par to, kā veidot skolu vidi, kurā autoritāte nepazemo, prasīgums neievaino un drošība nav tikai tukšs solījums uz papīra. Raidierakstu Kultūras Manifesta ietvaros veidoja LKA Latvijas Kultūras koledžas studente Sintija Grīnvalde.

Sarunu cikla LAIKS. CILVĒKS. VIETA. ceturtajā epizodē “Apdraudējumi kultūrā” apskatījām dažādas tēmas, kas šajā globalizācijas un mākslīgā intelekta laikmetā skar kultūras nozari. Raidierakstā viesojās pasākumu producente, projektu vadītāja un “Skudras metropole” dibinātāja Gundega Skudriņa un horeogrāfe, deju studijas “Benefice” vadītāja Annika Andersone. Sarunu cikls LAIKS. CILVĒKS. VIETA. veidots par godu Latvijas Kultūras koledžas 80 gadu jubilejai. Šī raidieraksta epizodēs tiks apskatītas dažādas ar Latvijas Kultūras koledžu saistītas tēmas - sākot no studiju pieredzes un absolventu profesionālajiem ceļiem līdz pat radošajiem procesiem un izaicinājumiem kultūras nozarē. Vienlaikus sarunas paplašinās skatījumu arī uz aktuālajiem jautājumiem kultūrā kopumā, pievēršoties vadošajam tendencēm, attīstības virzieniem un nozares nākotnes iespējām Latvijā un plašākā kontekstā. Uz sarunām aicināsim dažādus kultūras nozares pārstāvjus, koledžas absolventus un studentus. Raidierakstu veido LKA Latvijas Kultūras koledžas studenti, sarunu vada 2. kursa studenti Jēkabs Šteins un Niks Anušēvics.

Sarunu cikla LAIKS. CILVĒKS. VIETA. trešajā epizodē norisinājās saruna ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Laimu Geikinu. Šīs epizodes sarunā apskatītas tādas tēmas kā jauniešu, jauno profesionāļu ienākšana kultūras nozarē, kultūrpolitika pilsētās un arī kultūras pasākumi Rīgā. _______________________________________________________________ Sarunu cikls LAIKS. CILVĒKS. VIETA. veidots par godu Latvijas Kultūras koledžas 80 gadu jubilejai. Šī raidieraksta epizodēs tiks apskatītas dažādas ar Latvijas Kultūras koledžu saistītas tēmas - sākot no studiju pieredzes un absolventu profesionālajiem ceļiem līdz pat radošajiem procesiem un izaicinājumiem kultūras nozarē. Vienlaikus sarunas paplašinās skatījumu arī uz aktuālajiem jautājumiem kultūrā kopumā, pievēršoties vadošajam tendencēm, attīstības virzieniem un nozares nākotnes iespējām Latvijā un plašākā kontekstā. Uz sarunām aicināsim dažādus kultūras nozares pārstāvjus, koledžas absolventus un studentus. Raidierakstu veido LKA Latvijas Kultūras koledžas studenti, sarunu vada 2. kursa studenti Jēkabs Šteins un Niks Anušēvics.

LKA un LKK apvienošana. Šajā epizodē pievērsāmies aktuālam un nozīmīgam notikumam Latvijas izglītības un kultūras vidē – Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas apvienošanās procesam. Sarunā analizējam galvenos iemeslus, kas veicinājuši šādu soli, tostarp izaicinājumus, izglītības kvalitātes stiprināšanu, resursu efektīvāku izmantošanu un studentu personīgo viedokli. Uz sarunu aicinājām producenti, LKA Latvijas Kultūras koledžas direktori Diānu Čivli, producentu, režisoru, LKA Latvijas Kultūras koledžas absolventu un pasniedzēju Sandi Kalniņu, kā arī koledžas studentu, topošo pasākumu producentu Niku Jakovicki. Sarunu vadīja Jēkabs Šteins un Niks Anušēvics. Epizode piedāvā daudzpusīgu skatījumu uz pārmaiņu nozīmi un to, kā tās var ietekmēt Latvijas kultūras vides un radošo industriju nākotni. _______________________________________________________________ Sarunu cikls LAIKS. CILVĒKS. VIETA. veidots par godu Latvijas Kultūras koledžas 80 gadu jubilejai. Šī raidieraksta epizodēs tiks apskatītas dažādas ar Latvijas Kultūras koledžu saistītas tēmas - sākot no studiju pieredzes un absolventu profesionālajiem ceļiem līdz pat radošajiem procesiem un izaicinājumiem kultūras nozarē. Vienlaikus sarunas paplašinās skatījumu arī uz aktuālajiem jautājumiem kultūrā kopumā, pievēršoties vadošajam tendencēm, attīstības virzieniem un nozares nākotnes iespējām Latvijā un plašākā kontekstā. Uz sarunām aicināsim dažādus kultūras nozares pārstāvjus, koledžas absolventus un studentus. Raidierakstu veido LKA Latvijas Kultūras koledžas studenti, sarunu vada 2. kursa studenti Jēkabs Šteins un Niks Anušēvics.

Sarunu cikla LAIKS. CILVĒKS. VIETA. pirmajā epizodē norisinājās saruna ar koledžas absolventiem - "kulturētājiem" jeb cilvēkiem, kuri uztur kultūras nozari dzīvu. Epizodes viesi ir koledžas absolventi, kuru savu profesionālo karjeru ir turpinājuši veidot pēc koledžas absolvēšanas. Uz sarunu aicinājām - Aigu Leitholdi, Mārtiņu Ozoliņu Ozolu, Kristapu Dargaču, Ditu Balčus. Saruna veidojās no pieredzes apmaiņas par darbu kultūras nozarē, par studijām kādreiz un tagad, par pirmajiem soļiem karjerā pec koledžas absolvēšanas, izaicinājumiem un iespējām. Absolventi dalījās ar saviem stāstiem no studiju laikiem Kultūras koledžā, savukārt raidieraksta vadītāji - Jēkabs Šteins un Niks Anušēvics, papildināja absolventu stāstus ar šī brīža koledžā studējošo skatījumu. _______________________________________________________________ Sarunu cikls LAIKS. CILVĒKS. VIETA. veidots par godu Latvijas Kultūras koledžas 80 gadu jubilejai. Šī raidieraksta epizodēs tiks apskatītas dažādas ar Latvijas Kultūras koledžu saistītas tēmas - sākot no studiju pieredzes un absolventu profesionālajiem ceļiem līdz pat radošajiem procesiem un izaicinājumiem kultūras nozarē. Vienlaikus sarunas paplašinās skatījumu arī uz aktuālajiem jautājumiem kultūrā kopumā, pievēršoties vadošajam tendencēm, attīstības virzieniem un nozares nākotnes iespējām Latvijā un plašākā kontekstā. Uz sarunām aicināsim dažādus kultūras nozares pārstāvjus, koledžas absolventus un studentus. Raidierakstu veido LKA Latvijas Kultūras koledžas studenti, sarunu vada 2. kursa studenti Jēkabs Šteins un Niks Anušēvics.

Ceturtajā epizodē “Kad telpa kļūst par problēmu?” (13.06.) Indra Ramāne, Daiga Lejiņa, Jānis Jansons un Indra Una Riekstiņa kopā ar Ditu Misku pievērsīsies jautājumampar studiju vides nozīmi mācību procesā un labsajūtā. Fiziskā vide nav tikai sienas un galdi – tā ir telpa, kurā rodas radošums, notiek sadarbība un brīžiem arī eksistenciālas krīzes. Studiju telpa var būt gan resurss, gan šķērslis. Sarunātiks pētīts, kā klātienes un attālināto studiju formāti ietekmē attiecības ar vidi – vai attālinātais studiju režīms sniedz ilūziju par brīvību, kamēr realitātē ieslēdz mūs četrās sienās bez ventilācijas un cilvēkiem? Sarunas biedri kopīgi meklēs atbildes uz to, vai un kā studiju vide var kļūt par iedvesmojošu telpu – vietu, kur domām ir ieskriešanās iespējas un rodas jaunas idejas, nevis tās tiekapslāpētas. Raidieraksts “Studentiem viss apnicis” aicina kultūras un mākslas jomas studentus uz godīgām sarunām par studiju pieredzi, izaicinājumiem un mentālo veselību. Tā mērķis ir veidot dialogu starp studentiem un akadēmisko vidi, aktualizējot problēmas, kas ietekmē gan studiju kvalitāti, gan profesionālo izaugsmi. Izmantojot pašironiju, raidieraksts ne tikai identificē problēmas, bet arī iedvesmo pārmaiņām. Sarunās iesaistās studenti, kultūras profesionāļi un akadēmiķi – tie, kuriem “apnicis” ir kļuvis par rīcības dzinējspēku. Sarunas “Studentiem viss apnicis” veidojuši LKA maģistra studiju programmas “Kultūras un mākslas pārvaldība” 1.kursa studenti sadarbībā ar LKA Studējošo pašpārvaldi un raidieraksta “Viss apnicis x Alise Romeiko” komandu – Ditu Misku, Lindu Miķelsoni un Alisi Romeiko. Vairāk: https://www.lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/studentiem-viss-apnicis-cetras-godigas-sarunas-par-radosumu-izdegsanu-un-profesionalas-identitates-meklejumiem/

Trešajā epizodē “Radošuma nogurums” (11.06.) Annija Libermane, Beata Vrevska un Eva Liepa kopā ar teātra režisoru Elmāru Seņkovu runās par to, ko nozīmē būtradošam pasaulē, kur radošums kļūst par pienākumu. Radošums bieži tiek interpretēts kā brīvs, plūstošs un pontāns process. Taču realitātē gan radošo nozaru studenti, gan profesionāļi nereti sastopas ar izsīkumu, nogurumu un motivācijas zudumu. Kad iedvesma jāsameklē starp termiņiem, atsauksmēm un finansiāliem ierobežojumiem, māksla var kļūt par smagu darbu, nevis pašizpausmes avots. Sarunā ar Elmāru Seņkovu studentes atbildēs uz autājumiem, kā saglabāt radošo dzirksti, kad darbs kļūstpar rutīnu, un kā radoši izpausties arī institucionālajos rāmjos, nezaudējot sevi. Raidieraksts “Studentiem viss apnicis” aicina kultūras un mākslas jomas studentus uz godīgām sarunām par studiju pieredzi, izaicinājumiem un mentālo veselību. Tā mērķis ir veidot dialogu starp studentiem un akadēmisko vidi, aktualizējot problēmas, kas ietekmē gan studiju kvalitāti, gan profesionālo izaugsmi. Izmantojot pašironiju, raidieraksts ne tikai identificē problēmas, bet arī iedvesmo pārmaiņām. Sarunās iesaistās studenti, kultūras profesionāļi un akadēmiķi – tie, kuriem “apnicis” ir kļuvis par rīcības dzinējspēku. Sarunas “Studentiem viss apnicis”veidojuši LKA maģistra studiju programmas “Kultūras un mākslas pārvaldība”1.kursa studenti sadarbībā ar LKA Studējošo pašpārvaldi un raidieraksta “Viss apnicis x Alise Romeiko” komandu – Ditu Misku, Lindu Miķelsoni un Alisi Romeiko. Vairāk: https://www.lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/studentiem-viss-apnicis-cetras-godigas-sarunas-par-radosumu-izdegsanu-un-profesionalas-identitates-meklejumiem/

Epizodē “Maģistrantūra kā izkāpšana no autopilota” (6.06.) Ināra Zēmane, Kristiāna Štāla, Kristiāna Šuksta un Linda Miķelsone sarunāsies par to, kas notiek, kad pieaudzis cilvēks ar karjeru, dzīves rētām un LinkedIn profilu atgriežas akadēmiskajā vidē. Šī nebūs saruna par diplomiem un lekcijām, tā būs par pārslēgšanos no autopilota uz apzinātu kustību. Par to,kas notiek, kad esi jau mazliet apbružājies – profesionāli, emocionāli un sadzīviski – un nolem savā blīvajā ikdienā ieviest vēl vienu izaicinājumu: maģistrantūras studijas. Sarunas dalībnieces dalīsies pieredzē, kāpēc viņas izvēlējās studēt nevis tāpēc, ka "vajag", bet tāpēc, ka "gribas". Šī būs saruna par restartu, par identitātes hibrīdiem, kas veidojas brīdī, kad nojaucam robežas starp dzīves posmiem, rofesijām un paštēliem. Par to, kā akadēmiskā vide var kļūt ne tikai par zināšanu un kontaktu telpu, bet arī par personīgu laboratoriju – vietu, kur pārdomāt savu ceļu, izaicināt sevi un piešķilt jaunu uzrāvienu profesionālajai darbībai. Raidieraksts “Studentiem viss apnicis” aicina kultūras un mākslas jomas studentus uz godīgām sarunām par studiju pieredzi, izaicinājumiem un mentālo veselību. Tā mērķis ir veidot dialogu starp studentiem un akadēmisko vidi, ktualizējot problēmas, kas ietekmē gan studiju kvalitāti, gan profesionālo izaugsmi. Izmantojot pašironiju, raidieraksts ne tikai identificē problēmas, bet arī iedvesmo pārmaiņām. Sarunāsiesaistās studenti, kultūras profesionāļi un akadēmiķi – tie, kuriem “apnicis” ir kļuvis par rīcības dzinējspēku. Sarunas “Studentiem viss apnicis” veidojuši LKA maģistra studiju programmas “Kultūras un mākslas pārvaldība” 1. kursa studenti sadarbībā ar LKA Studējošo pašpārvaldi un raidieraksta “Viss apnicis x Alise Romeiko” komandu – Ditu Misku, Lindu Miķelsoni un Alisi Romeiko. Vairāk: https://www.lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/studentiem-viss-apnicis-cetras-godigas-sarunas-par-radosumu-izdegsanu-un-profesionalas-identitates-meklejumiem/

Pirmajā epizodē “Mentālā veselība studiju laikā: vai ir jābūt uz visiem 100%?” (4.06.) piedalīsies Elza Stalidzēna, Jana Orlova, Anete Katrīna Breikša un psiholoģe Alise Romeiko. Studenta dzīvi mēdz romantizēt – radošums, brīvība, piedzīvojumi un ballītes. Taču aiz šīs idealizētās ainas bieži vien slēpjas realitāte, kurā ik dienu jālavierē starp termiņiem, grupu darbiem, pārslodzi un pastāvīgu sajūtu, ka vienmēr jābūt gatavam darboties ar pilnu jaudu – uz visiem 100%. Akadēmiskā vide nereti nepamana vai ignorē studentu mentālās veselības vajadzības – slimība joprojām pārāk bieži tiek uztverta kā traucēklis, nevis kā signāls, ka cilvēkam nepieciešama sapratne un atbalsts. Sarunā dalībnieces meklē atbildes uz jautājumiem, kā akadēmiskā vide var kļūt iekļaujošāka, kā atpazīt un savlaicīgi novērst izdegšanu, kā studējošo pašpārvalde un augstskola var palīdzēt stiprināt studentu emocionālo labbūtību un kā veidot tādu studiju vidi, kurā nav jāsamierinās ar izdegšanu kā normu. Raidieraksts “Studentiem viss apnicis” aicina kultūras un mākslas jomas studentus uz godīgām sarunām par studiju pieredzi, izaicinājumiem un mentālo veselību. Tā mērķis ir veidotdialogu starp studentiem un akadēmisko vidi, aktualizējot problēmas, kas ietekmē gan studiju kvalitāti, gan profesionālo izaugsmi. Izmantojot pašironiju, raidieraksts ne tikai identificē problēmas, bet arī iedvesmo pārmaiņām. Sarunās iesaistās studenti, kultūras profesionāļi un akadēmiķi – tie, kuriem “apnicis” ir kļuvis par rīcības dzinējspēku. Sarunas “Studentiem viss apnicis” veidojuši LKA maģistra studiju programmas “Kultūras un mākslas pārvaldība” 1.kursa studenti sadarbībā ar LKA Studējošo pašpārvaldi un raidieraksta “Viss apnicis x Alise Romeiko” komandu – Ditu Misku, Lindu Miķelsoni un Alisi Romeiko. Vairāk: https://www.lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/studentiem-viss-apnicis-cetras-godigas-sarunas-par-radosumu-izdegsanu-un-profesionalas-identitates-meklejumiem/

Raidieraksta #LKArunā tematiskās sadaļas “Lauznis: Ceļš kultūrā ” sestajā, noslēdzošajā, epizodē pie mums viesojas “šovu karaliene” PALÚ jeb Olga Palušina. Sarunā Olga atklāj, kāda ir pieredze, piedaloties dažādos televīzijas šovos, un kas viņu motivē doties uz priekšu. Uzzināsim arī, kā viņai izdodas savienot divas atšķirīgas pasaules – medicīnu un mūziku –, kā arī dzirdēsim kādu interesantu atgadījumu, kas saistīts ar vienu no viņas elkiem. “Lauznis: Ceļš kultūrā” ir LKA Latvijas Kultūras koledžas studentu veidotā raidieraksta #LKArunā tematiskā sadaļa, kas veltīta personīgiem stāstiem un ceļiem, ko kultūras nozares profesionāļi ir gājuši, lai sasniegtu savus mērķus. Sarunas ar jaunajiem talantiem un pieredzes bagātiem profesionāļiem no dažādām kultūras jomām ļaus veidot dziļāku izpratni par kultūras nozares dzinējspēku – cilvēkiem. Sarunas par nozares izaicinājumiem, kā arī personīgie stāsti – kā cilvēki "lauž" savu ceļu kultūrā.

Raidieraksta #LKArunā tematiskās sadaļas “Lauznis: Ceļš kultūrā ” piektās epizodes viesis ir pedagogs, teātraizrāžu un pasākumu režisors Juris Jonelis. Sarunas laikā iepazinām Jura dzīvesstāstu — no bērnības gaitām līdz mūsdienām. Atklājām, kas bijusi viņa “lielā mīla” un dzirdējām arī par kādu interesantu, bet savdabīgu atgadījumu, kas, iespējams, mainījis viņa dzīves gaitu. “Lauznis: Ceļš kultūrā” ir LKA Latvijas Kultūras koledžas studentu veidotā raidieraksta #LKArunā tematiskā sadaļa, kas veltīta personīgiem stāstiem un ceļiem, ko kultūras nozares profesionāļi ir gājuši, lai sasniegtu savus mērķus. Sarunas ar jaunajiem talantiem un pieredzes bagātiem profesionāļiem no dažādām kultūras jomām ļaus veidot dziļāku izpratni par kultūras nozares dzinējspēku – cilvēkiem. Sarunas par nozares izaicinājumiem, kā arī personīgie stāsti – kā cilvēki "lauž" savu ceļu kultūrā.

Raidieraksta #LKArunā tematiskās sadaļas “Lauznis: Ceļškultūrā ” ceturtās epizodes viesis ir topošais žurnālists Mariss Priekulis. Taču, kā uzzināsim sarunas laikā, ceļš līdz žurnālistikai ir veidojies caur dažādiem hobijiem un interesēm. Runāsim arī par izglītību un tās nozīmi jaunieša karjeras ceļā, kā arī, pieskarsimies jautājumam, kā ir būt žurnālistam mūsdienās. “Lauznis: Ceļš kultūrā” ir LKA Latvijas Kultūras koledžas studentu veidotā raidieraksta #LKArunā tematiskā sadaļa, kas veltīta personīgiem stāstiem un ceļiem, ko kultūras nozares profesionāļi ir gājuši, lai sasniegtu savus mērķus. Sarunas ar jaunajiem talantiem un pieredzes bagātiem profesionāļiem no dažādām kultūras jomām ļaus veidot dziļāku izpratni par kultūras nozares dzinējspēku – cilvēkiem. Sarunas par nozares izaicinājumiem, kā arī personīgie stāsti – kā cilvēki "lauž" savu ceļu kultūrā.

Raidieraksta #LKArunā tematiskās sadaļas “Lauznis: Ceļškultūrā ” trešajā epizodē viesojas Oskars Timbars, kurš tikko saņēmis 2025. gada GAMMA balvu kategorijā “Gada gaismu režisors”. Sarunas laikā mēģināsim atklāt, vai “sprinti” ir laba lieta, un runāsim par to, kā izglītības esamība vai neesamība var ietekmēt iespējas nozarē. Pa vidu dzīves lielajai steigai, dosimies nelielā filozofiskā pārdomu ceļojumā, reflektējot par to, kā dažādu kultūras jomu cilvēki ir saistīti vislīdzīgākajos veidos. “Lauznis: Ceļš kultūrā” ir LKA Latvijas Kultūras koledžas studentu veidotā raidieraksta #LKArunā tematiskā sadaļa, kas veltīta personīgiem stāstiem un ceļiem, ko kultūras nozares profesionāļi ir gājuši, lai sasniegtu savus mērķus. Sarunas ar jaunajiem talantiem un pieredzes bagātiem profesionāļiem no dažādām kultūras jomām ļaus veidot dziļāku izpratni par kultūras nozares dzinējspēku – cilvēkiem. Sarunas par nozares izaicinājumiem, kā arī personīgie stāsti – kā cilvēki "lauž" savu ceļu kultūrā.

Raidieraksta tematiskās sadaļas “Lauznis: Ceļš kultūrā” otrās epizodes stāsta centrā būs Arno Jundze – rakstnieks, kultūras žurnālists un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs. Sarunas laikā mēģināsim saprast, kur vajag un kur nevajag “lauzties”, dzirdēsim stāstu par to, kā Arno Jundze sapratis, ka dzeja nav viņa aicinājums, un pētīsim, kādiem līkločiem viņš gājis cauri savas karjeras gaitā. “Lauznis: Ceļš kultūrā” ir LKA Latvijas Kultūras koledžas studentu veidotā raidieraksta #LKArunā tematiskā sadaļa, kas veltīta personīgiem stāstiem un ceļiem, ko kultūras nozares profesionāļi ir gājuši, lai sasniegtu savus mērķus. Sarunas ar jaunajiem talantiem un pieredzes bagātiem profesionāļiem no dažādām kultūras jomām ļaus veidot dziļāku izpratni par kultūras nozares dzinējspēku – cilvēkiem. Sarunas par nozares izaicinājumiem, kā arī personīgie stāsti – kā cilvēki "lauž" savu ceļu kultūrā.

Raidieraksta tematiskās sadaļas “Lauznis: Ceļš kultūrā” pirmajā epizodē viesojas pianiste Agnese Egliņa. Sarunas laikā atklāsim dažādas pianista dzīves un karjeras šķautnes. Uzzināsim interesantas atklāsmes par jaunieša dzīvi, ārceļoties no Liepājas uz Rīgu, kā arī to, kā mūzika pastāv dažādās eksotiskās zemēs. Un, kas ir svarīgākais, mēģināsim izprast, kā apkārtējie cilvēki uztver klasiskos mūziķus. “Lauznis: Ceļš kultūrā” ir LKA Latvijas Kultūras koledžas studentu veidotā raidieraksta #LKArunā tematiskā sadaļa, kas veltīta personīgiem stāstiem un ceļiem, ko kultūras nozares profesionāļi ir gājuši, lai sasniegtu savus mērķus. Sarunas ar jaunajiem talantiem un pieredzes bagātiemprofesionāļiem no dažādām kultūras jomām ļaus veidot dziļāku izpratni par kultūras nozares dzinējspēku – cilvēkiem. Sarunas par nozares izaicinājumiem, kā arī personīgie stāsti – kā cilvēki "lauž" savu ceļu kultūrā.

Noslēdzošajā raidieraksta "Radām un rādām" epizodē "Notiks klikšķis un būs" Marta un Aleksandrs centīsies izzināt, kas kopīgs un atšķirīgs teātra mākslai un teātra kritikai un pētniecībai, uz sarunu aicinot teātra mākslinieci Katrīnu Dūku un teātra kritiķi un pētnieci Edīti Tišheizeri. Sākot ar 18. februāri, katru otrdienu un ceturtdienu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) “Spotify” raidierakstu platformā #LKArunā, kā arī “Youtube” kontā būs klausāms un skatāms jauns sarunu cikls “Radām un rādām kultūrā”, kuru moderējuši LKA studenti - “Kultūras socioloģija un menedžments” 2.kursa studente Marta Kātiņa un “Dramatiskā teātra aktiera māksla” 4. kursa students Aleksandrs Bricis. Raidieraksta piecās epizodēs klausītājiem būs iespēja izzināt kultūras nozares profesiju daudzveidību, aizkulises un mijiedarbi, moderatoriem uz katru sarunu aicinot vienu kultūras nozares publiski redzamās profesijas pārstāvi - filmu režisoru, teātra režisoru, aktrisi, mūziķi un teātra mākslinieci - un vienu ne tik redzamās profesijas pārstāvi - filmu producenti, radošo projektu koordinatoru, skatuves mākslas producenti, tehnisko producentu un teātra kritiķi un pētnieci. Vairāk: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/latvijas-kulturas-akademijas-studenti-jauna-raidieraksta-epizozu-cikla-sarunajas-ar-kulturas-raditajiem-un-raditajiem/

Ceturtajā raidieraksta "Radām un rādām" epizodē “Jo nepareizāk, jo labāk’’ pie Martas un Aleksandra viesojas Latvijas Nacionālā teātra aktrise Laura Siliņa, kurai Latvijas Kultūras akadēmijā bijis interesanti jau kopš iestājeksāmeniem, un skatuves mākslas producente Alma Kušķe, kura pēc izglītības ir juriste un kura sarunas laikā apliecina savas lieliskās atmiņas spējas. Sākot ar 18. februāri, katru otrdienu un ceturtdienu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) “Spotify” raidierakstu platformā #LKArunā, kā arī “Youtube” kontā būs klausāms un skatāms jauns sarunu cikls “Radām un rādām kultūrā”, kuru moderējuši LKA studenti - “Kultūras socioloģija un menedžments” 2.kursa studente Marta Kātiņa un “Dramatiskā teātra aktiera māksla” 4. kursa students Aleksandrs Bricis. Raidieraksta piecās epizodēs klausītājiem būs iespēja izzināt kultūras nozares profesiju daudzveidību, aizkulises un mijiedarbi, moderatoriem uz katru sarunu aicinot vienu kultūras nozares publiski redzamās profesijas pārstāvi - filmu režisoru, teātra režisoru, aktrisi, mūziķi un teātra mākslinieci - un vienu ne tik redzamās profesijas pārstāvi - filmu producenti, radošo projektu koordinatoru, skatuves mākslas producenti, tehnisko producentu un teātra kritiķi un pētnieci. Vairāk: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/latvijas-kulturas-akademijas-studenti-jauna-raidieraksta-epizozu-cikla-sarunajas-ar-kulturas-raditajiem-un-raditajiem/

Trešajā raidieraksta "Radām un rādām" epizodē “Tikai ar tehnoloģiju palīdzību labu pasākumu neuztaisīsi” Marta un Aleksandrs uz sarunu aicinājuši grupas “Carnival Youth” mūziķi un filmu režisoru Robertu Vanagu un pasākumu tehnisko producentu Rihardu Gulbi. Abi sarunu biedri piekrīt, ka “sākumā studentiem ir jāpaēd zeme, lai tur kautkas augtu”. Sākot ar 18. februāri, katru otrdienu un ceturtdienuLatvijas Kultūras akadēmijas (LKA) “Spotify” raidierakstu platformā #LKArunā, kā arī “Youtube” kontā būs klausāms un skatāms jauns sarunu cikls “Radām un rādām kultūrā”, kuru moderējuši LKA studenti - “Kultūras socioloģija un menedžments” 2.kursa studente Marta Kātiņa un Dramatiskā teātra aktiera māksla” 4. kursa students Aleksandrs Bricis. Raidieraksta piecās epizodēs klausītājiem būs iespējaizzināt kultūras nozares profesiju daudzveidību, aizkulises un mijiedarbi, moderatoriem uz katru sarunu aicinot vienu kultūras nozares publiski redzamās profesijas pārstāvi - filmu režisoru, teātra režisoru, aktrisi, mūziķi un teātra mākslinieci - un vienu ne tik redzamās profesijas pārstāvi - filmu producenti, radošo projektu koordinatoru, skatuves mākslas producenti, tehnisko producentu un teātra kritiķi un pētnieci. Vairāk:https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/latvijas-kulturas-akademijas-studenti-jauna-raidieraksta-epizozu-cikla-sarunajas-ar-kulturas-raditajiem-un-raditajiem/

Otrajā raidieraksta "Radām un rādām" epizodē “Sirdī esmu garderobists” studijā viesojas Latvija Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra režijas mākslas 4. kursa students Ralfs Liepa, kurš jokojot saka, ka viņam nav ne privātā dzīve, ne brīvais laiks, un Latvijas Teātra darbinieku savienības radošo projektu koordinators Ričards Vorobjovs, kurš ne gluži saprot tos, kuri stundām var runāt par pārstrādāšanos. Sākot ar 18. februāri, katru otrdienu un ceturtdienu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) “Spotify” raidierakstu platformā #LKArunā, kā arī “Youtube” kontā būs klausāms un skatāms jauns sarunu cikls “Radām un rādām kultūrā”, kuru moderējuši LKA studenti - “Kultūras socioloģija un menedžments” 2.kursa studente Marta Kātiņa un “Dramatiskā teātra aktiera māksla” 4. kursa students Aleksandrs Bricis. Raidieraksta piecās epizodēs klausītājiem būs iespēja izzināt kultūras nozares profesiju daudzveidību, aizkulises un mijiedarbi, moderatoriem uz katru sarunu aicinot vienu kultūras nozares publiski redzamās profesijas pārstāvi - filmu režisoru, teātra režisoru, aktrisi, mūziķi un teātra mākslinieci - un vienu ne tik redzamās profesijas pārstāvi - filmu producenti, radošo projektu koordinatoru, skatuves mākslas producenti, tehnisko producentu un teātra kritiķi un pētnieci. Vairāk: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/latvijas-kulturas-akademijas-studenti-jauna-raidieraksta-epizozu-cikla-sarunajas-ar-kulturas-raditajiem-un-raditajiem/

Pirmajā raidieraksta #LKARUNĀ tematiskās sadaļas "Radām un rādām" epizodē “Septiņi tevi “pasūtīs” un astotais teiks “okay”’’ (18.02.) Marta un Aleksandrs sarunājas ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektoru un filmu režisori Dāvi Sīmani, kurš nekad nav skatījies savas filmas pirmizrādēs, un kino un skatuves mākslas producenti Elzu Siliņu, kura uzskata, ka producents ir tas, kurš noteiks, kā tad beigās būs. Sākot ar 18. februāri, katru otrdienu un ceturtdienu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) “Spotify” raidierakstu platformā #LKArunā, kā arī “Youtube” kontā būs klausāms un skatāms jauns sarunu cikls “Radām un rādām kultūrā”, kuru moderējuši LKA studenti - “Kultūras socioloģija un menedžments” 2.kursa studente Marta Kātiņa un “Dramatiskā teātra aktiera māksla” 4. kursa students Aleksandrs Bricis. Raidieraksta piecās epizodēs klausītājiem būs iespēja izzināt kultūras nozares profesiju daudzveidību, aizkulises un mijiedarbi, moderatoriem uz katru sarunu aicinot vienu kultūras nozares publiski redzamās profesijas pārstāvi - filmu režisoru, teātra režisoru, aktrisi, mūziķi un teātra mākslinieci - un vienu ne tik redzamās profesijas pārstāvi - filmu producenti, radošo projektu koordinatoru, skatuves mākslas producenti, tehnisko producentu un teātra kritiķi un pētnieci.Vairāk: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/latvijas-kulturas-akademijas-studenti-jauna-raidieraksta-epizozu-cikla-sarunajas-ar-kulturas-raditajiem-un-raditajiem/

Jau šodien plkst. 10.00 piektajā un noslēdzošajāraidieraksta “Kultūras mantojums un drošība” epizodē “Mūsu sakņu sardzē: kultūra, tradīcijas, drošība” Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas "Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija" 2. kursa studentes Madara Ziemele un Ita Lejiņa pievērsīsies kultūras mantojuma un drošības nozīmei mūsdienu sabiedrībā, uzmanību pievēršot nemateriālajam kultūras mantojumam. Kā kultūra un tradīcijas veido mūsu identitāti un kā tāsiespējams saglabāt un aizsargāt? Sarunas pamatā būs sabiedrības viedokļi, kas iegūti, veicot aptaujas, kā arī aktuāli jautājumi par tehnoloģiju ietekmi, dažādajiem tradīciju apdraudējumiem un sabiedrības iesaisti to novēršanā. Raidieraksta tematiskā sadaļa “Kultūras mantojums undrošība” tapusi sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Ceturtajā epizodē “Grāmatu saraksti un grāmatu likteņi” Džiuljeta Flenderiene un Sandra Leikarte atskatīsies uz Rīgas pilsētas bibliotēkas grāmatu glābšanu no Rātsnama 2. pasaules kara sākumā, kā arī uz Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma aizvešanu uz Zviedriju 17. gadsimtāun šīs grāmatu kolekcijas kataloga digitālo atgriešanos Rīgā 21. gadsimtā. Epizodes viese būs Latvijas Nacionālās bibliotēkasAttīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine, kura pastāstīs par bibliotēkas gatavību iespējamai krīzes situācijai. Raidieraksta tematiskā sadaļa “Kultūras mantojums undrošība” tapusi sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Trešajā raidieraksta “Kultūras mantojums un drošība”epizodē “Vai tiešām tā ir tikai baznīca?” Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” 2. kursastudenti Vladimirs Sičevskis un Raivis Austriņš aplūkos jautājumus, kas saistīti ar sakrālo mantojumu un tā aizsardzību militāra konflikta gadījumā, īpaši pievēršoties Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcai. Šī būssaruna starp pareizticīgās baznīcas pārstāvi Vladimiru Sičevski un kultūras mantojuma aizsardzībā strādājošo Raivi Austriņu. Raidieraksta tematiskā sadaļa “Kultūras mantojums undrošība” tapusi sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Otrajā epizodē “Cilvēka faktors. Vai esam gatavi kultūrasmantojuma glābšanai?” Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” 2. kursa studentes Inna Kislina, Elīna Drulle un Kristaps Kalējs meklēs atbildi uz aktuālo jautājumu, uz ko gatavi un vai vispār ir gatavi Latvijas muzeji x stundā? Sarunas uzmanības centrā būs cilvēka faktors Hāgas konvencijā, tāpat studenti vērtēs kultūras mantojuma nozarē nozīmīgas personības, kuru pašaizliedzīgā rīcība ir bijusi izšķiroša mantojuma saglabāšanā. Raidieraksta tematiskā sadaļa “Kultūras mantojums un drošība” tapusi sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Pirmajā raidieraksta “Kultūras mantojums un drošība” epizodē “Rīts pēc kara” Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” 2. kursa studentes Maija Meiere-Oša un Elza Skutāne ļausies apcerei par 1954.gada Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā. Diemžēl šīs nav bijušas mierpilnas desmitgades – patkonvencijas jubilejas gadā pasauli plosa kari. Jau vairāk nekā 1000 dienas ilgst karš starp Krieviju un Ukrainu, kurā iet bojā gan cilvēki, gan kultūrvēstures pieminekļi. Ko esam no šī konflikta mācījušies? Kāds varētu izskatīties rīts pēc Miera līguma parakstīšanas? Vai un kādu lomu mierizlīguma procesā varētu spēlēt mantojums? Vai un kā panākt taisnību par iznīcinātajām kultūras vērtībām? Raidieraksta tematiskā sadaļa “Kultūras mantojums un drošība” tapusi sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.