Nākotnes kapitāls

Viens jautājums, viens uzņēmums, vieni un tie paši finanšu dati. Tomēr mākslīgā intelekta rīks dažādos brīžos un dažādās dienās parādīs dažādas akcijas mērķa cenas. Ar šādu piemēru finanšu analītiķis Kaspars Peisenieks lekcijās studentiem demonstrē, kas notiek, ja akciju analīzi uztic mākslīgajam intelektam. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" viņš stāsta, kur MI rīki investoram patiešām ietaupa laiku un kur tie var novest lamatās.

Vēl pirms gada šķita, ka drīzumā kredītu maksājumi varētu sarukt, taču tagad finanšu tirgi rēķinās ar jaunu procentlikmju kāpumu. Līdz nākamā gada beigām tās varētu pieaugt vēl par aptuveni vienu procentpunktu. To diktē ģeopolitiskā spriedze – karš Irānā un traucētā kuģošana pasaules tirdzniecības ceļos ir sadārdzinājusi naftu. Augošās energoresursu izmaksas nenovēršami sāk parādīties mūsu ikdienas tēriņos un pakalpojumu rēķinos. Kā šādos apstākļos pasargāt savu kapitālu un rīkoties investoriem, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāsta "SEB bankas" eksperts Oļegs Andrejevs. Raidījuma otrajā daļā vadītāji tradicionāli atskatās uz saviem investīciju portfeļiem un apspriež divas vērtīgas grāmatas.

Vairums jauno investoru par nodokļiem sāk domāt divos brīžos – vai nu tad, kad pirmo reizi pārdod akciju, vai arī tad, kad pastkastītē iekritusi vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta. Otrais variants ir nepatīkamāks, raidījumā "Nākotnes kapitāls" atzīst sertificēta nodokļu konsultante un zvērināta revidente Santa Zvejniece. Viņas padoms ir vienkāršs: par nodokļiem jāpadomā, pirms sākam ieguldīt. Taču, ja ir gadījies otrādi, – visu vēl var salabot!

"Esmu latvietis parastais," par sevi saka komunikācijas profesionāle un privātā investore Marija Vorkule. Viņai tas nozīmē, ka nekustamais īpašums šķiet droša lieta, akcijas un obligācijas – ne. Viņa zina, ka eksperti tam nepiekrīt, taču, ņemot vērā deviņdesmitos un 2008. gadu, uzticēšanās trūkumu sauc par saprotamu. Ar šo pārliecību galvā viņa ar vīru 2022. gadā nopirka dzīvokli Tenerifē par 54 000 eiro. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" sieviete stāsta, ko šis ceļš izmaksāja, kāpēc otro īpašumu Spānijā vairs nepirka un kāpēc pirmie ETF viņas portfelī parādījās tikai tagad.

Kad runā par investīcijām, pirmās domas ir Volstrīta, sasvīduši vīrieši kreklos, papīri gaisā, pirkt un pārdot. Pēdējos gados finanšu pratības sarunās šo ainu ir aizstājis kas daudz mierīgāks – regulārs ikmēneša pārskaitījums pasaules indeksa fondā, ko dara automātiski un par ko nav jādomā. Taču pastāv arī trešais ceļš, kurā profesionāli pārvaldnieki katru dienu meklē konkrētas kompānijas un labākos brīžus ieguldīt. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" par to, ko šis ceļš prasa un ko "investors parastais" var pamācīties, stāstīja Pauls Miklaševičs.

Augusts finanšu tirgos pagāja nervozi. Visi vēroja un aizvien vēro, vai mākslīgā intelekta burbulis plīsīs. Nesen Eiropas Centrālās bankas ekonomistu grupa publicēja bloga ierakstu, kurā secina, ka vēsturiskā pieredze ar iepriekšējām tehnoloģiskajām revolūcijām liek gaidīt korekciju – arī tad, ja šodienas cenas godīgi atspoguļo to, cik ļoti mākslīgais intelekts pārveidos sabiedrību. Paralēli kriptovalūtas nīkuļo un dārgmetālu tirgū atgriezies saprāts. Par to visu raidījumā "Nākotnes kapitāls" sprieda investori.

Pirmo reizi kopš 90. gadu privatizācijas Latvijā valstij piederošs uzņēmums laiž savas akcijas brīvā tirgū. No 10. līdz 19. jūnijam ikviens Baltijas iedzīvotājs var pieteikties "LAU Infra Grupas" akcijām un kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumā, kas uztur valsts autoceļus, būvē infrastruktūru un ražo materiālus. Notikums ir vēsturisks un vietējam kapitāltirgum svarīgs. Par uzņēmuma finanšu rādītājiem, nākotnes plāniem un vietu Latvijas un Baltijas tirgos "Nākotnes kapitāla" speciālizlaidumā stāstīja valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis un valdes loceklis Armands Beiziķis.

Par finanšu pratību Latvijā pēdējos gados runā arvien vairāk – raidierakstos, sociālajos tīklos, skolās un banku kampaņās. Tomēr eksperti atzīst, ka sabiedrības paradumi mainās lēnāk, nekā gribētos. Lai gan investoru skaits aug un interese par ieguldījumiem pieaug, liela daļa cilvēku joprojām uzskata, ka investēšana ir sarežģīta, riskanta vai domāta tikai turīgajiem. Raidījumā “Nākotnes kapitāls” par to diskutēja “SEB bankas” Baltijas uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītāja Aija Miķelsone un “Investoru festivāla” organizatore Inta Buša.

Pērn Baltijas obligāciju tirgum bija rekorgads – uzņēmumi piesaistīja gandrīz septiņus miljardus eiro. Tomēr daudziem privātajiem investoriem Latvijā vārds "obligācijas" joprojām asociējas ar kaut ko sarežģītu, paredzētu tikai bankām un turīgiem investoriem. Realitāte ir cita: obligāciju cenas sākas no 100 eiro, kupona likmes svārstās ap 8–10 % un emisiju saraksts kļūst arvien plašāks. Par to, kāpēc Latvijas uzņēmēji un investori vēl aizvien tikai mācās izmantot šo instrumentu, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāstīja "Signet Bank" "Investment Banking" pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare un tehnikas nomas uzņēmuma "Storent" finanšu direktore un valdes locekle Baiba Onkele.

"UniLab Defence" vadītājs Andris Baumanis un "BuildIt" pārstāvis Zigmārs Reklaitis raidījumā "Nākotnes kapitāls" skaidro, kāpēc aizsardzības akciju tirgus kritums vēl nenozīmē burbuli un kāpēc lielākās iespējas slēpjas piegādes ķēdē, nevis pašos slavenajos vārdos.

Pasaules tehnoloģiju giganti pēdējā gada laikā ir paziņojuši par investīcijām mākslīgā intelekta infrastruktūrā simtiem miljardu apmērā. "Google", "Microsoft", "Meta" un "Amazon" kapitālieguldījumu prognozes 2026. gadam pārsniedz 700 miljardus dolāru - par 77 % vairāk nekā pērn. Tikmēr atmiņas mikroshēmu ražotāji "Samsung", "SK Hynix" un "Micron" jau ir pārdevuši praktiski visu šī gada augstas joslas atmiņas (HBM) ražošanas jaudu, un pasūtījumi par 2027. gadu jau ir sākušies. Vai tas ir burbulis pirms plīšanas vai pirmais laikmeta posms? Raidījumā "Nākotnes kapitāls" investore Monika Diāna Cālīte par to sarunājās ar pasniedzēju un mākslīgā intelekta ieviešanas praktiķi Edvīnu Elfertu.

Kamēr aptuveni 60 % amerikāņu aktīvi investē un sistemātiski vairo savu bagātību, Eiropā šo ceļu iet tikai katrs piektais. Latvijā – vēl mazāk: tikai 17 % iedzīvotāju iegulda finanšu tirgos. Vienlaikus vairāk nekā puse latviešu saka, ka vēlētos sākt investēt nākamo gadu laikā, bet nezina, kā to izdarīt. Par šo plaisu un to, kā Igaunijā dibinātā investīciju platforma "Lightyear" cenšas to mazināt, raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāstīja uzņēmuma līdzdibinātājs un vadītājs Martins Soks. Intervija notiek angļu valodā.

Lielākā daļa Latvijas investoru – neatkarīgi no tā, vai viņi izmanto "Revolut", "Interactive Brokers" vai kādu citu platformu, – lielāko daļu savas naudas tur ASV akcijās. Tas nav nejaušs lēmums: ASV tirgi pēdējos gados ir uzrādījuši izcilu sniegumu, tur ir pasaulē zināmākie uzņēmumi, un pat pensiju 2. līmeņa fondi dažkārt iegulda 70 % aktīvu ASV. Taču ko darīt, ja gribas vairāk? Vai morālu apsvērumu dēļ. Vai vienkārši tāpēc, ka diversifikācija – ne tikai pēc sektora, bet arī pēc ģeogrāfijas – ir pamats gudram portfelim. Par to raidījumā stāsta SEB bankas eksperts Oļegs Andrejevs.

Veselība ir vienīgā nozare, kuras klients ir ikviens – agrāk vai vēlāk. Tā ir arī viena no nozarēm, kurā tehnoloģijas ir ārkārtīgi svarīga sastāvdaļa, bet no idejām līdz tirgum nonāk ļoti maz kas. Globālais digitālās veselības tirgus aug ar katru ceturksni, un tomēr – vai parastais investors var tajā visā orientēties? Raidījumā “Nākotnes kapitāls” par veselības tehnoloģiju investīciju iespējām un slazdiem stāstīja Sigvards Krongorns – cilvēks, kurš nozarē pavadījis desmit gadus gan kā jaunuzņēmējs, gan kā riska kapitālists.

Turīgie klienti, kuriem padomus dod investīciju baņķieri un citi eksperti, dažkārt var kalpot par barometru, kas atklāj, kur tad vēji pūš naudas pasaulē. "Swedbank" jaunākie dati atklāj, ka turīgo klientu ieguldījumi pirmo reizi pārsnieguši noguldījumus, bet kopumā tikai 6 % bankas klientu investē. Kā mainās Latvijas investoru paradumi, un kur viņi liek naudu globālās nenoteiktības laikmetā?

Makroekonomiskā statistika bieži vien ir kā atpakaļskata spogulis – tā rāda, kas jau ir noticis, nevis to, kas notiek tieši šobrīd. Taču tie, kas ikdienā strādā ar uzņēmējiem un viņu finanšu vajadzībām, redz citu ainu. "Capitalia" vadītājs Juris Grišins raidījumā "Nākotnes kapitāls" atzīst: pēdējā pusgadā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu sentiments ir būtiski uzlabojies. Optimisms beidzot ir sajūtams arī Latvijā, ne tikai Lietuvā. Tomēr aiz šī pozitīvā fona slēpjas arī nozares, kas cīnās par izdzīvošanu.

Naftas cenas strauji kāpušas, inflācija paaugstināta, tirgi svārstās – “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ko Tuvo Austrumu konflikts nozīmē ieguldītājiem un kāpēc konsekvence joprojām ir labākā stratēģija.

Bijušais ministrs un "Eurowind Energy" izpilddirektors Artūrs Toms Plešs raidījumā “Nākotnes kapitāls” skaidro, kāpēc vēja enerģijā nauda grozās arī tagad, kaut pēdējo gadu globālo notikumu ēnā par to vairs nerunā.

No raķešu palaišanas cenas demokratizācijas līdz elektroenerģijai uz Mēness - Latvijas kosmosa nozares uzņēmēji raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta, kur šodien slēpjas reālās iespējas, kāpēc “SpaceX” ir mainījis visu un, kā tad Latvijas uzņēmēji plāno pelnīt ārpus Zemes orbītas uz Mēness un pat tālāk. Nākotnes kapitālā viesojas uzņēmēji Mihails Ščepanskis un Mārcis Donerblics.

Baltijas akciju tirgus bieži tiek raksturots kā nelikvīds, mazs un investoriem nepateicīgs. Daudzi atceras neveiksmīgus IPO vai gadiem ilgu cenu stagnāciju un izdara vienkāršu secinājumu – “šeit nav, ko darīt”. Tomēr finanšu analītiķis Kaspars Peisenieks uzskata, ka šāds skatījums ir pārāk virspusējs. Raidījumā “Nākotnes kapitāls” viņš skaidro, kāpēc tieši mazais tirgus var būt priekšrocība, kāpēc obligācijas nebūt nav sinonīms drošībai un kā investori paši sev bieži traucē nopelnīt.

Vairāk nekā 10 000 cilvēku jau parakstījuši iniciatīvu par iespēju izņemt 2. pensiju līmenī uzkrāto naudu, nesagaidot pensijas vecumu. Vieni to sauc par brīvību rīkoties ar savu naudu, eksperti – par bīstamu soli, kas var iedragāt nākotnes ienākumus un radīt papildu slogu valstij. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" Igaunijas un Lietuvas pieredzi izklāstīja "SEB Life and Pension Baltic" valdes locekle Kristīne Lomanovska.

Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotāciju biržā politiķu vidū spriests jau ilgi. Darbības nav sekojušas. SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) ir gatava nākamajam solim – uzņēmuma vadība neslēpj vēlmi doties uz biržu, lai piesaistītu kapitālu un audzētu biznesu. Politiskais lēmums par konkrētu akciju pārdošanu vēl priekšā, taču pašā uzņēmumā pēdējos gados notikusi mērķtiecīga gatavošanās. Par šī soļa jēgu, iespējām un riskiem raidījumā "Nākotnes kapitāls" stāstīja RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš un "Nasdaq Riga" valdes locekle Liene Dubava.

Nauda ikdienā bieži tiek uztverta kā vienkāršs instruments – līdzeklis norēķiniem, uzkrājumiem vai investīcijām. Taču raidījuma “Nākotnes kapitāls” jaunākajā epizodē sociālantropologs un uzņēmējs Mārtiņš Daugulis piedāvā daudz plašāku skatījumu: nauda nav objektīva vērtība, bet gan sociālo attiecību process, kurā savijas personīgā pieredze, kultūra un attiecības ar varu. Spēja neiztērēt šodien un ieguldīt ir kā “zefīriņa tests” sabiedrībai.

Kiberdrošība vairs nav tikai IT speciālistu niša – tā kļuvusi par būtisku valstu drošības un ekonomikas sastāvdaļu. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" viesojās IT un kiberdrošības speciālists Kirils Solovjovs, kurš paralēli tehniskajam darbam jau vairākus gadus aktīvi investē. Sarunā viņš atklāj gan savu investora ceļu, gan to, kā drošības situācija pasaulē ietekmē viņa lēmumus.

Pagājušais gads finanšu tirgos noslēdzās pārsteidzoši spēcīgi, neraugoties uz ģeopolitisko spriedzi, tarifu draudiem un politisko retoriku, kas vēl pirms dažiem gadiem šķistu neticama. Kā raidījumā “Nākotnes kapitāls” uzsvēra “SEB bankas” eksperts Oļegs Andrejevs, tirgi demonstrējuši pragmatisku pieeju, lielā mērā ignorējot politiskos paziņojumus.

Latvijā finanšu pratība joprojām ir viens no vājākajiem posmiem ceļā uz turīgāku sabiedrību. Lai gan investēšana un uzkrāšana pēdējos gados kļūst arvien populārāka, pamata izpratne par to, kā nauda aug, joprojām ir ierobežota. Raidījumā “Nākotnes kapitāls” Latvijas Bankas finanšu pratības eksperte Aija Brikše atklāj – salikto procentu principu saprot vien kāda trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, tostarp arī skolotāju zināšanas pieklibo.

Aplūkojot tādu investīciju banku kā “Goldman Sachs”, “Morgan Stanley”, “JPMorgan” un citu prognozes, redzams, ka ASV akciju tirgum – īpaši “S&P 500” indeksam – 2026. gadā tiek solīta izaugsme 12–18 % robežās. Tas ir būtiski virs ilgtermiņa vēsturiskā vidējā, kas simt gadu griezumā bijis ap 7–8 % gadā. Šīs prognozes pašas par sevi neveido realitāti, bet tās ietekmē investoru uzvedību, jo daudzi tirgus dalībnieki tieši uz tām arī orientējas.

Gada noslēguma raidījumā “Nākotnes kapitāls” pie galda atgriezās raidījuma veidotājs un bijušais vadītājs Konstantīns Kuzikovs – šoreiz ar ļoti praktisku atskaiti par pēdējā pusgada lielāko lēmumu: viņš gandrīz pilnībā “izkāpis” no individuālajām akcijām un “platformu džungļiem”, lai pārietu uz vienkāršāku, pasīvāku modeli. Motivācija esot pavisam vienkārša – mazāk stresa un vairāk paredzamības ģimenes finansēs.

Latvijā aizvien vairāk cilvēku sāk domāt par uzkrājumiem un ieguldīšanu, tomēr daļā sabiedrības joprojām ir dziļi iesakņojies teiciens “parāds nav brālis” un aizdomīgums pret naudas pelnīšanu. “SEB bankas” vadītāja Latvijā Ieva Tetere raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāsta, kā mainās attieksme pret naudu, kāpēc bagātību nevajadzētu demonizēt un ko uzņēmēju noskaņojums saka priekšā par 2026. Gadu. 

Kriptovalūtu pasaulē var nopelnīt, ne tikai spekulējot ar digitālo naudiņu cenām, bet arī piedāvājot pakalpojumus un produktus kriptovalūtu “racējiem”. Latvijas uzņēmums “Powermining” iekaro pasaules tirgus, piedāvājot iekārtas “Bitcoin” (BTC) ieguvei, un nesen pabeidzis darbu pie īpaša projekta, kur “rakšanā” iegūtais siltums tiks konvertēts kādas pašvaldības apsildīšanai. Uzņēmuma līdzīpašnieks Kristaps Mors stāsta par biznesu un dalās pārdomās par ieguldīšanu šajās monētās.

Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fonds – vairāk nekā 50 miljonu eiro instruments, ko izveidojušas Latvijas un Lietuvas attīstības bankas kopā ar privātajiem partneriem, – solās beidzot iedot “grūdienu” reģiona nīkulīgajam akciju tirgum. Fonds uzņēmumiem palīdzēs tikt līdz biržai, bet investoriem – cerams – pie jauniem stāstiem. Par to raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja fonda veidotāji.

Pasaules ekonomika 2025. gada nogalē atgādina mašīnu, kurai vienlaikus tiek piespiesta gan gāze, gan bremze. No vienas puses – Trampa tarifi un politiskā nenoteiktība, no otras – mākslīgais intelekts, milzīgi aizsardzības tēriņi un vēl arvien visai labas darba tirgus tendences. Par spriegumu starp riskiem un izaugsmes dzinējiem raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Gads pēc “Kalve Coffee” debijas biržā nav pavadīts laiski. Piesaistītais kapitāls pārtapis jaunās adresēs Baltijā, rūpnīcas jauninājumos un e-komercijas platformā, kas no “mājasdarba” soli pa solim kļūst par pilnvērtīgu pārdošanas kanālu ārpus Latvijas. “Pats IPO mums deva reputāciju un uzticības garantu... Finansējums ļauj ātrāk virzīties uz mērķiem,” saka vadītājs un līdzdibinātājs Gatis Zēmanis.

Atkritumu apsaimniekošana un ar to saistītās jomas ir pakalpojumi, kurus, ja viss kārtībā, retais pamana vai aizdomājas. Tomēr šī joma ir kļuvusi par ārkārtīgi svarīgu gan privātpersonām, gan zaļo mērķu īstenotājiem. Par to, kā arī par uzņēmuma emitēto obligāciju piedāvājumu raidījumā “Nākotnes kapitāls” runāja Juris Gulbis, “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs, un Gatis Buls, grupas finanšu direktors. Sapnis par atgriešanos pie vienas atkritumu kastes gan nepiepildīsies

“Vislabākā pensiju sistēma ir tā, kur cilvēkam vismazāk jādomā,” saka “SEB Life & Pension Baltic” vadītājs Arnolds Čulkstēns. Latvijā gan pagaidām ir otrādi – pārdomājam, vilcināmies un zaudējam ienesīgumu. Arī nodokļi nepalīdz. Tikmēr kaimiņos jau tuvākajos gados būs redzamas nepārdomātu politikas eksperimentu sekas.

Latvijā informācija par naudu un ieguldīšanu ir pieejama vairāk nekā jebkad, taču līdz ar pārbagātību aug arī apjukums. “Nākotnes kapitāla” sarunā personīgo finanšu mentore Egija Veisa skaidro, kā tikt pāri “analīzes paralīzei”, kāpēc drošības spilvens ir pirmais solis un kā vienkārša, disciplinēta pieeja ar indeksu fondiem un 3. pensiju līmeni palīdz būvēt kapitālu ilgtermiņā. Viņas vēstījums ir skaidrs: “Kad saproti, ko nozīmē saliktie procenti, mainās domāšana – peļņa sāk pelnīt peļņu. Un grafiks kļūst iespaidīgs.”

Pēc trīs gadu buļļu tirgus un jauna rekorda oktobrī “S&P 500” atdeve 2025. gadā joprojām ir pozitīva, bet izteikti svārstīga, un investoru fokuss pārbīdās uz trešā ceturkšņa peļņas sezonu un izmaksām, nevis skaļiem virsrakstiem. Šāda fona apstākļos “Swedbank” finanšu institūciju un kapitāla tirgus vadītājs Baltijā Andris Lāriņš atgādina par vienkāršiem, bet dzelžainiem principiem: diversificēt, skaitīt komisijas maksas un pārbaudīt idejas pret realitāti, nevis pret FOMO.

Raidījumā “Nākotnes kapitāls” šonedēļ viesojās riska kapitāla investors un “Change Ventures” partneris Andris K. Bērziņš – viens no Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas veidotājiem un “TechHub Rīga” līdzdibinātājiem. Sarunā viņš iezīmēja virzienus, kuros vērts skatīties tehnoloģiju investoriem, runāja par mākslīgā intelekta nākotni, robotiku un biomedicīnas uzplaukumu, kā arī par Baltijas iespējām kļūt par nākamo “start-up” lielvalsti. 

Investīciju platforma “Mintos”, kas pirms dažiem gadiem bija pazīstama galvenokārt kā kopfinansējuma vietne ieguldījumiem kredītos, šodien jau sevi pozicionē kā vienu no lielākajiem investīciju spēlētājiem Eiropā. Raidījumā “Nākotnes kapitāls” uzņēmuma līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte stāsta gan par jauniem pakalpojumiem, gan par to, kā investoru uzvedība atspoguļo plašākas ekonomikas tendences.

ASV finanšu tirgi septembra nogalē atkal sasniedz jaunus rekordus, bet jautājums paliek – cik ilgtspējīgs ir šis kāpums? Pasaules tirgu noskaņojumu šobrīd lielā mērā nosaka ASV prezidenta Donalda Trampa politiskie gājieni un centrālo banku lēmumi. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" SEB bankas eksperts Oļegs Andrejevs skaidroja, kāpēc investoriem šis ir brīdis, kad nepieciešama īpaša piesardzība un diversifikācija.

Latvijas finanšu sektorā tuvojas nozīmīgs brīdis – "Indexo" banka un pensiju pārvaldniece gatavojas apvienot spēkus ar patēriņa kreditēšanas uzņēmumu "DelfinGroup". Šāds darījums, kurā viens biržā kotēts uzņēmums izsaka akciju apmaiņas piedāvājumu citam biržā kotētam uzņēmumam, Latvijā līdz šim nav pieredzēts. Par šī darījuma būtību un potenciālajām sekām raidījumā "Nākotnes kapitāls" diskutēja "Indexo" bankas valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis un "DelfinGroup" vadītājs Didzis Ādmīdiņš.

Ieguldīšana var šķist kā miglā tīts ceļš, kurā iesācēji nereti apjūk jau pirmajos soļos. Kur sākt, kā izvairīties no kļūdām? Un vai vispār iespējams pasargāt savus līdzekļus? Raidījuma "Nākotnes kapitāls" viešņa – investore un finanšu eksperte Karīna Kulberga – uzskata, ka atbildes slēpjas vienkāršībā un disciplīnā. Viņas pieeja ir balstīta gadiem ilgā pieredzē un praktiskos piemēros.

Raidījuma "Nākotnes kapitāls" jaunā vadītāja Monika Cālīte atzīst, ka ienākšana investīciju pasaulē viņai ir gan izaicinājums, gan piedzīvojums. Viņa sevi dēvē par iesācēju, kurš nebaidās uzdot arī šķietami vienkāršus jautājumus. "Man ir pirmā septembra sajūta – ar pildspalvu rokās, bet bez gladiolām. Es mācos, un ceru, ka skatītāji mācīsies kopā ar mani," viņa saka.

Latvijā ievērojamai daļai sabiedrības joprojām ir problēmas ar finanšu pratību un naudas pārvaldību. Aptuveni katrs trešais iedzīvotājs dzīvo bez drošības spilvena, bieži vien no algas līdz algai, un daudziem pat neizdodas savilkt galus kopā, tādēļ jāmeklē papildu līdzekļi pie uzņēmumiem vai draugiem, vai arī jāatrod papildu darbs. Šāda situācija liek uzdot jautājumus, kā var runāt par investīcijām un to veidošanu, ja nav nodrošinātas pamatvajadzības. Raidījumā "Nākotnes kapitāls" eksperti diskutē par šo problēmu, meklējot risinājumus un analizējot dažādus aspektus, kas ietekmē Latvijas iedzīvotāju finansiālo labklājību.

Raidījumā "Nākotnes kapitāls" "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danēvičs brīdina, ka finanšu tirgi vairs nebūs tik mierīgi un stabili, kādi tie bija iepriekšējos desmit gadus, prognozējot ilgāku turbulences periodu. Viņš aicina investorus pārskatīt savu stratēģiju un saglabāt mieru, jo "cerība nav stratēģija".