Spried ar Delfi

Aizvadītajā nedēļā pasaulē un arī Latvijā uz laiku tika paralizēta neskaitāmu interneta vietņu darbība. PHP programmēšanas valodā tika atklātas divas kritiskas drošības ievainojamības, un, lai izvairītos no iespējamiem riskiem, daudzu mājaslapu darbību nācās ierobežot. Rezultātā kādu laiku nedarbojās tādas svarīgas vietnes kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta interneta lapa, vietne "112.lv", Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts policijas tīmekļvietnes, LSM.lv, "Likumi.lv", oficiālā izdevuma "Vestnesis.lv" tīmekļvietne un daudzas citas. Vai šīs drošības ievainojamības tika izmantotas kiberuzbrukumu veikšanai? Kāpēc bija jāslēdz tik liels skaits interneta vietņu? Un vai no šādām situācijām iespējams izvairīties nākotnē? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runā ar Kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieku Vari Teivānu un mācību centra BDA pasniedzēju Denisu Čalovski.

Tikko pirmizrādi Latvijā piedzīvojusi psiholoģiskā detektīvfilma "Klajumā aiz meža". Par filmas tapšanas ieceri un aizkulisēm, aktieriem un starptautiskās kino profesionāļu komandas darbu pie tās, turpmāku dalību festivālos, kā arī kino nozares aktualitātēm raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā filmas režisoru Reini Kalviņu un producentu Gintu Grūbi.

Konkurences padome (KP) šonedēļ paziņoja, ka apbedīšanas nozarē konstatēts kartelis, kurā iesaistīti deviņi uzņēmumi. Vairāku gadu laikā – no 2020. līdz 2025. gadam – tas skāra publiskos iepirkumus aptuveni divu miljonu eiro vērtībā. Taču karteļa atklāšana nav vienīgā problēma apbedīšanas nozarē. KP norāda, ka joprojām trūkst vienota nozares regulējuma, par kura nepieciešamību brīdināts jau vairāk nekā desmit gadus. Kā Konkurences padome atklāja aizliegto vienošanos apbedīšanas nozarē, kā kartelis darbojās un cik plašu nozares daļu tas skāra? Kādas sekas radīs piemērotie sodi un liegums uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos? Un kāpēc Latvijā joprojām nav vienota apbedīšanas nozares regulējuma? Par šiem un citiem jautājumiem radījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un žurnālists, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Raivis Vilūns iztaujā Konkurences padomes priekšsēdētāju Ievu Šmiti.

ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas diktators Vladimirs Putins vienojušies par vairāku miljonu tonnu dīzeļdegvielas piegādēm. Tikmēr Tramps atkārtoti kritizējis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, bet Ukrainas armija pagājušajā nedēļā saskārās ar "Starlink" interneta ātruma ierobežojumiem. Lai gan izskanējusi informācija, ka rīkojums par ierobežojumu ieviešanu nācis no Baltā nama, ASV administrācija savu saistību ar to noliedz. Savukārt Francijā plašie protesti nedēļas nogalē vietām pārauguši vardarbīgās sadursmēs un laupīšanās. Par šīm un citām ārpolitikas aktualitātēm raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecāko pētnieku Armandu Astukeviču un Latvijas Ārpolitikas institūta vecāko pētnieku Sandi Šrāderu.

Eiropas Savienības (ES) nākamajā daudzgadu budžetā Latvijas lauksaimniekiem draud aptuveni 20% finansējuma samazinājums, šādu brīdinājumu pagājušajā nedēļā izteica Latvijas ražojošo lauksaimnieku intereses pārstāvošā biedrība "Zemnieku saeima". Kāpēc gaidāms ES atbalsta samazinājums Latvijas lauksaimniekiem? Kā tas varētu ietekmēt vietējās pārtikas ražošanu un cenas veikalos? Un vai iespējamais finansējuma samazinājums varētu novest pie lauksaimnieku protestiem? Par šiem un citiem jautājumiem radījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju-Burmistri un biedrības "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" (LOSP) valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani.

Jaunā "airBaltic" biznesa plāna īstenošana nākusi līdz ar sāpīgu ziņu par vairāku simtu nacionālās aviokompānijas darbinieku kolektīvo atlaišanu. Kad būs zināms un kā tiks noteikts precīzs atlaižamo skaits? Kuras struktūrvienības un amatu kategorijas atlaišanas skars smagāk? Kā notiek konsultācijas ar arodbiedrībām? Un kā līdz ar mazāku darbinieku skaitu tiks nodrošināta plānoto reisu izpilde atbilstoši grafikam? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā "airBaltic" viceprezidenti personāla vadības jautājumos Jekaterinu Leidmani, Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāju Daci Kavasu un Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācijas priekšsēdētāju Aušru Straumi.

Publiski izskanējuši priekšlikumi un apsvērumi par pārmaiņām politisko partiju finansēšanā. Tiek piedāvāts jau no nākamā gada samazināt partiju finansējumu vismaz par 15 procentiem. Līdztekus tiek rosināts apspriest valsts naudas tērēšanas ierobežojumu mīkstināšanu, kas izpelnījušies korupcijas apkarotāju iebildumus. Kas būtu un kas nebūtu maināms partiju finansēšanas kārtībā? Cik atkarīgas ir partijas no valsts naudas? Kā vērtējami atsevišķu partiju iekšējie strīdi un vai to pamatā ir arī strīds par naudu? Par šiem un citiem jautājumiem 15. oktobrī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runā ar politoloģi, sabiedrības par atklātību "Delna" padomes locekli Ivetu Kažoku un Rīgas Stradiņa universitātes lektoru, politologu Romānu Gagunovu.

Aizvadītās 15. Saeimas vēlēšanas neveiksmīgas bija vairākām partijām, kurām savulaik uzticējās liela daļa Latvijas vēlētāju. Publiski jau tiek spriests par divu no tām – Jaunās konservatīvās partijas un sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" – pašlikvidāciju. Kā politisko spēku vadība skaidro vēlēšanu iznākumu un palikšanu ne vien zem 5%, bet arī zem 2% barjeras un savu politisko spēku norietu? Kas notiks ar partiju finanšu saistībām to likvidēšanas gadījumā? Un kā šo politisko spēku pārstāvji vērtē pašreizējo Latvijas politisko virzību? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču un JKP valdes priekšsēdētāju Sigordu Stradiņu.

Latvijas kino nozares pārstāvju neizpratni izpelnījušies Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) izteikumi par iespēju atteikties no iecerētā straumēšanas platformu jeb tā sauktā "Netflix" nodokļa. Tas paredz ārvalstu straumēšanas platformu iemaksas Latvijas nacionālā kino atbalstam. Premjers 13. oktobrī aicinājis kino nozares pārstāvjus uz tikšanos, lai pārrunātu kino nozares attīstības atbalsta iespējas un alternatīvu Latvijas kino finansēšanas risinājumu. Ko paredz premjera piedāvājums? Kāpēc premjers uzskata, ka nodevas ieviešana sabojātu attiecības ar stratēģiskajiem partneriem? Un cik nepieciešams nozarei būtu šāds finansējums no straumēšanas platformu nodokļa? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runā ar Nacionālā Kino centra vadītāju Ditu Rietumu, Latvijas Kinoproducentu asociācijas valdes locekli Artu Ģigu un Ministru prezidenta padomnieku valsts pārvaldes jautājumos Mārtiņu Brenci (AS).

Satraukumu raisījušas ziņas par iespējamu pneimoniskā mēra gadījumu Krievijas Irkutskas apgabalā. Krievijas varasiestādes iespējamo mēra gadījumu pagaidām nav oficiāli apstiprinājušas, savukārt Pasaules Veselības organizācija un Slimību profilakses un kontroles centrs mēra izplatības risku vērtē kā ļoti zemu. Tikmēr Latvijā sākusies gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa sezona, un iedzīvotājiem pieejama arī valsts apmaksāta vakcinācija pret gripu. Cik pamatotas ir bažas par iespējamo mēra izplatību? Kā pneimoniskais mēris atšķiras no citām elpceļu infekcijām un kā mūsdienās to ārstē? Kāda šogad gaidāma gripas sezona un kā vislabāk sevi no tās pasargāt? Par šiem un citiem jautājumiem radījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Dr.med., Austrumu slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītāju, infektologu, hepatologu Māri Liepiņu un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāju Sigitu Geidu.

Vanšu tilta remontdarbi un iespējamie satiksmes ierobežojumi Rīgā jau raisījuši diskusijas gan Rīgas domē, gan pilsētas iedzīvotāju vidū. Kā viens no risinājumiem tiek apsvērta pagaidu tilta uzstādīšana, kas varētu izmaksāt ap 20 miljoniem eiro, taču arī Rīgas domes koalīcijā par tā nepieciešamību viedokļi dalās. Tikmēr pēc Saeimas vēlēšanām Rīgas domes opozīcijas deputāti sākuši vākt parakstus Rīgas mēra Viestura Kleinberga ("Progresīvie") atstādināšanai. Kāds būtu efektīvākais risinājums, lai Vanšu tilta remonta laikā mazinātu sastrēgumus? Ar ko jārēķinās satiksmes dalībniekiem? Un cik stabila ir pašreizējā Rīgas domes koalīcija? Par šiem un citiem jautājumiem radījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Māri Sprindžuku (AS) un Rīgas domes deputātu, partijas "Latvija pirmajā vietā" Rīgas frakcijas priekšsēdētāju Edvardu Šleseru.

Iebraucot degvielas uzpildes stacijā (DUS), autovadītāji arvien biežāk ar bažām raugās uz degvielas cenu tablo. No 1. oktobra samazināta akcīzes nodokļa likme degvielai. Bija sagaidāms, ka degvielas cena saruks par aptuveni astoņiem centiem litrā, taču pēc sākotnējā krituma atkal vērojams cenu kāpums. Turklāt DUS viena pēc otras atceļ brīvdienu atlaides, kas autovadītājiem iepriekš ļāva ietaupīt. Tikmēr zināmu atvieglojumu rada ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka ASV tomēr neierobežos dīzeļdegvielas eksportu uz Eiropu. Cik lielā mērā akcīzes nodokļa samazinājumu izjutīsim degvielas cenās? Kāpēc tirgotāji atceļ brīvdienu atlaides, un vai degvielas cenas Latvijā turpinās pieaugt? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētāju Ievu Ligeri un SEB bankas ekonomistu Daini Gašpuiti.

15. Saeimas vēlēšanu kaislības un intrigas ir noslēgušās, un apkopotie to provizoriskie rezultāti ļauj izpētīt, kā politiķu darbu un kaismīgos izteikumus vērtē vēlētāji. Kas bijuši šo vēlēšanu lielākie ieguvēji un zaudētāji? Kādas ir nākamās koalīcijas aprises un kas valsti sagaida nākamajos četros gados? Par ko liecina zemā aktivitāte vēlēšanās? Un kā vērtējama vēlēšanu norise un balsu skaitīšanas aizkavēšanās? Par šiem un citiem jautājumiem radījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktori Madaru Fridrihsoni un "Delfi" Nacionālo ziņu nodaļas žurnālistu Raivi Spalvēnu.

Jau rīt Latvijā notiks 15. Saeimas vēlēšanas. Vēlētājiem šonedēļ ir iespēja savu balsi nodot arī glabāšanā – pirmajās četrās dienās to izdarījuši 7,44% balsstiesīgo. Taču vēlēšanu dienas priekšvakarā aktuāls ir jautājums – vai viss noritēs bez aizķeršanās? Pašvaldību vēlēšanas pērn aizēnoja tehniskas problēmas. Savukārt, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, uzmanības centrā nonāca arī jautājumi par vēlēšanās izmantoto IT sistēmu drošumu. Cik sagatavoti iespējamiem riskiem un krīzes situācijām ir vēlēšanu iecirkņi? Kādi ir biežākie jautājumi un neskaidrības, ar ko saskaras vēlētāji? Un kad varētu būt gaidāmi pirmie provizoriskie vēlēšanu rezultāti? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un nacionālās informācijas aģentūras LETA žurnālists Oskars Rekšņa iztaujā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Māri Zviedri.

Līdz 15. Saeimas vēlēšanām atlikušas vien pāris dienas. Jaunākie partiju reitingi rāda, ka priekšgalā joprojām ir "Apvienotais saraksts", taču atbalsts vairākām partijām mēneša laikā būtiski mainījies. Vienlaikus vēlēšanu kampaņas izskaņā netrūkst skaļu notikumu – no partiju biedru izslēgšanas līdz kandidātiem ar kriminālprocesiem. Turklāt priekšvēlēšanu debatēs izskanējuši arī pretrunīgi un uzmanību piesaistoši vēstījumi. Ko par vēlētāju noskaņojumu liecina jaunākās reitingu izmaiņas? Kādi vēstījumi un solījumi šīs kampaņas laikā bijuši zīmīgākie? Un vai atsevišķi skandāli un kandidātu reputācijas jautājumi var mainīt vēlētāju izvēli? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā politoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes programmu direktori Leldi Metlu-Rozentāli un politologu, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesoru Jāni Ikstenu.

Drošības situāciju Eiropā var ietekmēt ne vien Ukrainā karojošā Krievija, bet arī Irāna. Par to rosina domāt svētdien Lielbritānijā novērstais uzbrukums lidlaukam, kuru izmanto gan Lielbritānijas, gan ASV gaisa spēki. Iepriekš sabiedrību satraukuši arī citi notikumi – diversijas aktu vilnis Eiropā, kuri saistāmi ar Krieviju, kā arī runas par jauniem Krievijas uzbrukumu draudiem Eiropai. Tikmēr neviennozīmīgi uztvertas ziņas par divu Krievijas uzņēmēju izņemšanu no sankciju sarakstiem un labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) panākumi Vācijā notikušajās reģionālajās vēlēšanās. Situāciju Eiropā šobrīd ietekmē arī augstās degvielas cenas, kuru kāpuma cēloņu vidū ir ģeopolitika. Par šīm un citām starptautiskajām aktuālitātēm raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu un Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecāko pētnieku Armandu Astukeviču.

Vairāk nekā 80 gadus pēc Otrā pasaules kara noslēguma turpinās mēģinājumi atklāt līdz galam neizpētītas Latvijas vēstures lappuses. Viena no tām saistīta ar latviešu leģiona 15. divīzijas gaitām tagadējās Polijas teritorijā, kur divīzijas karavīri kara noslēgumā pavadīja aptuveni pusgadu. Par viņu gaitām šajā teritorijā saglabājies salīdzinoši maz informācijas, tāpēc šā gada augustā uz kādreizējo Rietumprūsijas teritoriju devās "Daugavas Vanagu" organizēta ekspertu komanda, kuras sastāvā bija arī "Delfi" autori. Ekspedīcijas laikā izdevies atrast jaunas liecības par latviešu karavīru gaitām, un šī pētījuma rezultātā tapusi rakstu sērija, kas lasāma portālā "Delfi". Tāpat tiek meklētas iespējamās latviešu leģionāru apbedījumu vietas un iespējas kritušo mirstīgās atliekas repatriēt uz Latviju. Ko ekspedīcija atklāja par latviešu leģionāru gaitām Polijā? Kāpēc par šo vēstures posmu ir svarīgi runāt arī mūsdienās? Un vai pēc vairāk nekā 80 gadiem iespējams atrast un repatriēt kritušo karavīru mirstīgās atliekas? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova iztaujā "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas žurnālistu un vēsturnieku Viesturu Radovicu un biedrības "Daugavas Vanagi" Centrālās valdes priekšsēdi Aivaru Sinku.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) organizētā protesta akcija "Diena bez reģionālā sabiedriskā transporta" 16. septembrī ietekmēja reģionālo autobusu satiksmi visā Latvijā. Asociācija norāda, ka akcija rīkota, lai pievērstu uzmanību kritiskajai situācijai nozarē un nepietiekamajam valsts finansējumam. Dienu pirms protesta valdība sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai piešķīra papildu 9,85 miljonus eiro, taču pārvadātāji šo finansējumu neuzskata par savu prasību risinājumu. Kā protesta akcija ietekmēja pasažierus un reģionālo satiksmi? Un vai papildu finansējums atrisinās pasažieru pārvadātāju problēmas? Par to 17. septembrī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā LPPA prezidentu Ivo Ošenieku, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieku Kasparu Bērziņu un VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) valdes priekšsēdētāju Jāni Lapiņu.

Režisora Viestura Kairiša un aktiera Kārļa Arnolda Avota jaunā spēlfilma "Uļa" no 16. septembra būs skatāma arī Latvijā. Iepriekš tā piedzīvoja starptautisko pirmizrādi Kannu kinofestivāla programmā "Un Certain Regard" un ir izvirzīta no Latvijas ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars". Par filmas ieceri, tapšanu un nodošanu Latvijas skatītāju vērtējumam raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā filmas režisoru Viesturu Kairišu un producentu Gunti Trekteri.

Vēja parku izbūve Latvijā jau vairākus gadus raisa asas diskusijas. Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets noraidīja ieceri būvēt vēja parku "K2 Ventum" Dienvidkurzemes novadā. Kamēr projekta attīstītāji lēmumu uzskata par nepamatotu un norāda uz iespējamiem zaudējumiem valstij, investīciju organizācijas aicina izvērtēt projekta virzības procesu un tā ietekmi uz investīciju vidi Latvijā. Kāpēc valdība lēma projektu neakceptēt un kas ar ieceri notiks tālāk? Un vai šis lēmums var ietekmēt investoru uzticēšanos Latvijai? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā uzņēmuma "K2 Ventum" valdes locekli Agri Kalniņu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri un Latvijas Teritorijas plānotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju, uzņēmuma "Reģionālie projekti" vadītāju Līnu Dimitrijevu.

Mākslīgais intelekts (MI) strauji ienāk mūsu ikdienā, taču līdz ar jaunajām iespējām pieaug arī riski – maldinošs saturs, dziļviltojumi un krāpniecība. Lai šos riskus mazinātu, Eiropas Savienība (ES) ievieš arvien jaunus noteikumus MI izmantošanai. No 2. augusta cilvēkiem noteiktās situācijās jābūt informētiem, ja viņi sarunājas ar MI vai redz tā radītu vai pārveidotu saturu. Taču ko šīs prasības īsti maina un kā tās darbosies praksē? Kam būs jāmarķē MI radīts saturs, kas uzraudzīs noteikumu ievērošanu un kas notiks, ja prasības netiks pildītas? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Edgaru Tavaru (AS) un BDA pasniedzēju un mākslīgā intelekta ekspertu Aleksu Ļevšunovu.

Šodien svinam Zinību dienu, un Latvijas augstskolās sākas jaunais studiju gads. Studenti ieņem vietas auditorijās, bet augstākās izglītības nozarē aktuāli ir jautājumi par studiju finansēšanu, studiju vietu pieejamību un Latvijas augstskolu spēju piesaistīt studentus no ārvalstīm. Vai jauniešiem Latvijā ir pietiekami plašas iespējas studēt par valsts līdzekļiem? Vai jaunais līdzfinansēto studiju vietu modelis varētu kļūt par risinājumu tiem, kuri netiek budžeta vietās? Kā augstskolas ietekmēs iecerētās izmaiņas ārvalstu studentu uzņemšanā, un kā valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīriem paredzētās bezmaksas studijas ietekmē pārējo studētgribētāju iespējas iegūt valsts apmaksātu izglītību? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Latvijas Universitātes (LU) rektoru, profesoru Gundaru Bērziņu un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studiju departamenta direktori Indru Treiju.

Līdz 15. Saeimas vēlēšanām atlicis nedaudz vairāk nekā mēnesis. Jaunākie partiju reitingi liecina, ka iekļūšanu parlamentā pašlaik prognozē sešām partijām. Turpina augt atbalsts premjera Andra Kulberga pārstāvētajam "Apvienotajam sarakstam", savukārt virs 2 % robežas pakāpušās arī "Stabilitātei!" un "Latvijas attīstībai". Vai līdz vēlēšanām vēl iespējamas būtiskas izmaiņas? Un ko par vēlētāju izvēli liecina partiju popularitātes kāpumi un kritumi? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju, politiskās komunikācijas pētnieku Mārtiņu Pričinu, žurnālistu, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju Raivi Vilūnu un socioloģisko pētījumu centra SKDS direktoru Arni Kaktiņu.

Medijos un sociālajos tīklos plaši tiek apspriesti notikumi, kas saistīti ar Eiropas un pasaules drošības jautājumiem – CIP direktora noslēpumainā vizītē Maskavā, ceļā piestājot arī Rīgā, NATO lidmašīnu manevri pie Kēnigsbergas un Polijas tanku izvietošana pie šī eksklāva. Satraukumu raisījuši arī Krievijas draudi Lielbritānijai, un pašā Krievijā – gatavības pārbaude iespējamai jaunai mobilizācijai. Vai diktators Putins gatavojas kādai notikumu eskalācijai? Vai CIP direktors Maskavā brīdināja Krieviju neuzbrukt Baltijas valstīm? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu un Latvijas Ārpolitikas institūta vecāko pētnieku Sandi Šrāderu.

Pārāk liela kaste mazai interneta precei. Atsevišķi plastmasā iepakoti augļi un dārzeņi. Mazās šampūna pudelītes viesnīcās. Šīs un vēl citas ikdienā ierastas lietas turpmāk skars jaunā ES Iepakojuma regula. Tas nozīmē pārmaiņas gan uzņēmējiem, gan mums ikdienā. Būs jāsamazina liekais iepakojums, tiks ierobežoti atsevišķi vienreizlietojamās plastmasas veidi un vairāk būs jāizmanto atkārtoti lietojams iepakojums. Vienlaikus jaunā regula jau izpelnījusies arī kritiku no uzņēmēju puses. Kā jaunās prasības ietekmēs uzņēmējus un patērētājus? Vai tās palīdzēs samazināt atkritumu kalnus, vai tomēr radīs papildu izmaksas un birokrātiju? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujāja Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietnieci vides politikas jautājumos Rudīti Veseri un Latvijas Mazās un vidējās uzņēmējdarbības asociācijas valdes locekli Tamāru Rubeni.

Vairākas dienas pēc postošās vētras desmitiem tūkstoši mājsaimniecību joprojām spiesti iztikt bez elektrības. Šajās dienās ļaudis daudzviet saskārās arī ar to, ka nebija mobilo sakaru un interneta – nevarēja noskaidrot aktuālo informāciju un sazināties, dažviet nestrādāja veikali un degvielas uzpildes stacijas. Kamēr vētras postījumu novēršana turpinās, tiek izdarīti secinājumi par mācībām, kuras varam gūt no šīs krīzes. Par tām 25. augustā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runā ar Krīzes vadības centra vadītāju Arvi Zīli, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētāju Rolandu Irkli un Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini (LZP).

Gadiem ilgi salauztu vai bojātu preci bieži bija vieglāk izmest un aizstāt ar jaunu, nevis labot. Jaunie Eiropas Savienības (ES) noteikumi paredz šo pieeju mainīt. Jau no 31. jūlija patērētājiem ir plašākas tiesības pieprasīt noteiktu preču, piemēram, veļas mazgājamo mašīnu, putekļsūcēju, mobilo tālruņu un planšetdatoru, remontu. Savukārt 2027. gadā paredzēts izveidot arī Eiropas remonta platformu, kas palīdzēs patērētājiem atrast remontētājus. Vai jaunais regulējums padarīs remontu ērtāku un izdevīgāku patērētājiem? Un vai Latvijā būs pietiekami daudz remontētāju un rezerves daļu? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā preses sekretāru Kasparu Kreicu, Ekonomikas ministrijas (EM) Konkurences, patērētāju tiesību un ilgtspējīgas rūpniecības departamenta direktora vietnieku Didzi Brūklīti, LMT Retail & Logistics Pēcpārdošanas apkalpošanas daļas vadītāju Agnesi Caicu un "Zero Waste Latvija" politikas koordinatori, aprites ekonomikas eksperti Maiju Krastiņu.

Kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati. Tie iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējos 18 gados. CSDD transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra IT infrastruktūras nodrošināšanu un pārvaldību veic tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums "Tet", kas norādījis, ka uzsācis incidenta izmeklēšanu. Pēc kiberuzbrukuma atkāpusies CSDD valde un padome. Savukārt kiberdrošības eksperti brīdina, ka varētu pieaugt dažāda veida krāpniecisko e-pastu apjoms, un aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem. Kas zināms par notikušo kiberuzbrukumu, vai to bija iespējams novērst? Kā nozagtie dati var tikt izmantoti un kas iedzīvotājiem šobrīd būtu jādara, lai sevi pasargātu? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā CERT vadītājas vietnieku Vari Teivānu, "Possible Security" vadītāju, kiberdrošības pētnieku Kirilu Solovjovu un "Tet" komercdirektoru Edgaru Grandānu.

Saeimā atkal nonācis jautājums par pretrunīgi vērtēto termiņuzturēšanās atļauju jeb tā dēvēto "zelta vīzu" programmu. Līdz šim šāda iespēja Latvijā īpaši interesējusi Austrumu valstu pilsoņus. Iepriekš Saeimas pieņemto Imigrācijas likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc likuma atgriešanās Saeimā "zelta vīzu" programmas paplašināšanu rosināja arī Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), taču parlamenta juristi viņa priekšlikumus izbrāķēja. Par "zelta vīzu" nākotni nav vienprātības arī koalīcijā. Vai Latvijā nepieciešams paplašināt "zelta vīzu" programmu, cik lielus drošības riskus tās rada un vai ieguvumi ekonomikai atsver šos riskus? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns iztaujā 14. Saeimas deputātu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Raimondu Bergmani (AS) un 14. Saeimas deputātu, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latkovski (JV).

Šonedēļ apritēs 35 gadi kopš Zemessardzes dibināšanas. Sākusies kā brīvprātīgs iedzīvotāju formējums, šodien tā ir viena no Nacionālo bruņoto spēku un valsts aizsardzības sastāvdaļām, kurā ir ap desmit tūkstošiem zemessargu. Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā iedzīvotāju atsaucība pievienoties Zemessardzei bija liela, taču kā šobrīd sokas ar jaunu zemessargu piesaisti? Vai izdodas nodrošināt nepieciešamo ekipējumu un bruņojumu? Cik gatava Zemessardze ir mūsdienu kara realitātei, kur arvien lielāka nozīme ir bezpilota tehnoloģijām? Un kā stiprināt sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un "Delfi" Ārzemju ziņu nodaļas redaktors Ansis Īvāns iztaujā Zemessardzes komandieri, brigādes ģenerāli Aivaru Krjukovu.

Joprojām nerimst kaislības par valdībā apstiprināto slimnīcu tīkla reformu, kas paredz slimnīcu dalījumu trijos līmeņos. Iebildumus par to paudusi koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas tajā cer panākt izmaiņas. Ko reforma paredz? Kāpēc tā radījusi diskusijas un nesaskaņas? Un ko tās ieviešana nozīmēs ārstiem un pacientiem? Par to 14. augustā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova runāja ar Veselības ministrijas (VM) parlamentāro sekretāri Līgu Āboliņu (JV) un Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētāju Artūru Bērziņu.

Jaunā mācību gada priekšvakarā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija rosinājusi veikt vairākas būtiskas izmaiņas skolēnu vērtēšanas kārtībā, tostarp centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumos. Izmaiņām bija jāstājas spēkā jau 1. septembrī. Tomēr pirmdien, 10. augustā pēc koalīcijas sanāksmes Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) žurnālistiem sacīja, ka būtiskas izmaiņas līdz jaunā mācību gada sākumam varētu nepaspēt ieviest. Kādas izmaiņas bija paredzētas? Kāpēc tās nepieciešamas? Kā vērtējams, ka tās tika virzītas teju pēdējā brīdī? Ko var un ko nevar paspēt ieviest līdz mācību gada sākumam? Par šiem un citiem jautājumiem otrdien, 11. augustā, pulksten 11 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautās izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Ingu Vanagu.

Izskanējis priekšlikums – sasirgušajiem ieviest daļējas darbnespējas lapu. Tā ļautu pakāpeniski atsākt strādāt atveseļošanās laikā. Kāpēc šāda iespēja būtu apsverama un kā tā tiktu ieviesta praktiski? Kādām saslimšanām tā būtu piemērota? Un ko par daļējas darbnespējas iespējamu ieviešanu saka darba devēju pārstāvji? Par to pirmdien, 10. augustā, pulksten 9.20 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautās Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Alisi Nicmani-Aišpuri un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) atkārtoti aktualizējis jautājumu par attālināto darbu valsts pārvaldē, uzsverot, ka lielākajai daļai valsts iestāžu darbinieku būtu jāatgriežas darbā klātienē. Viņaprāt, pārāk plaši saglabātā attālinātā darba prakse apgrūtina iedzīvotājiem iespēju saņemt pakalpojumus un sazināties ar amatpersonām. Jau pirms diviem gadiem toreizējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, stājoties amatā, paziņoja, ka plāno pārskatīt attālinātā darba iespējas valsts pārvaldē. Vai attālinātais darbs valsts pārvaldē būtu jāierobežo? Kā tas ietekmē darba efektivitāti un pakalpojumu pieejamību? Par šiem un citiem jautājumiem piektdien, 7. augustā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītāju Latvijā Andri Grafu un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu.

Zemo cenu veikalu tīkls "Mere" Latvijā slēdzis visus savus veikalus pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) piemēroja sankcijas uzņēmuma patiesajam labuma guvējam Sergejam Šnaideram. Vairāki slēgto veikalu darbinieki vērsušies Valsts darba inspekcijā (VDI), lai konsultētos par savām tiesībām. Kādas sekas veikalu slēgšana radīs darbiniekiem, piegādātājiem un pircējiem? Vai tas ietekmēs konkurenci zemo cenu veikalu tirgū? Un kas notiks ar pārtiku, kas palikusi veikalu plauktos? Par to un citiem jautājumiem ceturtdien, 6. augustā, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Henriku Danusēviču un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieku Jāni Altenburgu.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt savu finanšu situāciju – tiek pārskatīts biznesa plāns, meklēti investori un jauni finansējuma avoti. Pirmdien, 3. augustā, uzņēmuma obligāciju turētāji lems par procentu maksājumu atlikšanu un turpmākajām finansējuma piesaistes iespējām. Vai tas palīdzēs uzņēmumam pārvarēt grūtības? Tikmēr septembrī paredzēts publiskot aktualizētās "Rail Baltica" projekta izmaksas. Vienlaikus arvien biežāk izskan bažas, ka dzelzceļa līniju līdz Igaunijai līdz 2030. gadam pabeigt neizdosies. Cik naudas vēl trūkst un kur Latvija to atradīs "Rail Baltica" pabeigšanai? Par šiem un citiem jautājumiem 3. augustā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs izjautāja satiksmes ministru Rihardu Kozlovski (JV).

No 1. jūlija izmaiņas sagaida tos, kuri mēdz pasūtīt preces ārvalstu internetveikalos. No šī datuma par zemas vērtības precēm, kas iegādātas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības, būs jāmaksā muitas nodoklis – trīs eiro par katru preču pozīciju. Savukārt no 1. novembra līdz ar izmaiņām e-komercijas sūtījumu apstrādē paredzēts papildus iepriekšminētajam nodoklim ieviest arī divus eiro lielu apstrādes maksu par katru sūtījuma preču pozīciju. Kāpēc šādas pārmaiņas ieviestas? Vai tās būs vienotas visā Eiropas Savienībā? Kā pircējam saprast, vai trīs eiro jāmaksā par katru preci vai visu sūtījumu? Un kā izmaiņas varētu ietekmēt interesi pasūtīt preces tālu zemju internetveikalos? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāju Irēnu Knoku un VAS "Latvijas pasts" Starptautisko pakalpojumu un biznesa daļas vadītāju Kristiānu Godiņu.

Policija, glābēji un mediķi ziņo par skaudru melno statistiku aizvadītajās Jāņu brīvdienās – ir bojāgājušie gan autoavārijās, gan ūdenstilpēs. Tāpat aizturēts liels skaits dzērājšoferu. Vai policijas klātbūtne uz autoceļiem šogad bija pietiekama un pamanāma? Kā iecerēts īstenot iekšlietu ministra nosauktās prioritātes – migrācijas ierobežošanu, civilo aizsardzību un dienestu kapacitātes stiprināšanu? Kādas pārmaiņas sagaidāmas iekšlietu struktūrās un to darbā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas raidījuma "Atvērtie faili" žurnālists Kārlis Arājs izjautā iekšlietu ministru Jāni Dombravu (NA).

Valsts un pašvaldības finansējuma gaidāmā piešķiršana Eiropas bridža čempionāta rīkošanai raisījušas kā politiķu, tā iedzīvotāju diskusijas par līdzekļu piešķiršanas kārtību, lietderību, kā arī iespējamu interešu konfliktu. Kādas ir bridža čempionāta izmaksas un kādēļ nepieciešams publiskais finansējums tā norisei? Kā aprēķināti valsts un pašvaldības ieguvumi no šī pasākuma rīkošanas? Kā kopumā vērtējama sporta pasākumu finansiālā atdeve un publiskā finansējuma piešķiršanas kārtība? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Bridža federācijas valdes priekšsēdētāju Imantu Parādnieku (NA) un "Delfi" Sporta ziņu nodaļas vadītāju Ingmāru Jurisonu.

Līdz Saeimas vēlēšanās oktobrī atlikuši vien daži mēneši, taču joprojām ir daudz neskaidrību par to norisi – ne vien par vēlēšanu IT sistēmu gatavību, bet arī par rīcību iespējamu gaisa telpas apdraudējumu gadījumā. Kādiem iespējamajiem apdraudējumu scenārijiem vēlēšanu rīkotāji gatavojas? Vai visas vēlēšanu elektroniskās sistēmas būs gatavas darbam oktobrī? Vai sekmīgai vēlēšanu norisei vēl nepieciešamas kādas izmaiņas normatīvajos aktos? Un kā sekmēt iedzīvotāju aktivitāti Saeimas vēlēšanās? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Māri Zviedri un domnīcas "Providus" direktori Sandu Liepiņu.

Pēdējās dienās ziņots, ka ASV un Irānas sarunās par karadarbības izbeigšanu panākts liels progress un jau pavisam drīz varētu tikt parakstīta vienošanās par karadarbības izbeigšanu. Taču Izraēlas svētdien veiktie triecieni Libānas galvaspilsētā Beirūtā situāciju varētu būt atkal sarežģījuši – Irāna ir uzsvērusi, ka ir būtiski pārkāpta Irānas un ASV vienošanās par uguns pārtraukšanu. Vai ASV un Irāna patiešām ir soli no miera noslēgšanas vai arī Izraēlas veiktie triecieni Beirūtai samazinājuši iespēju vienoties? Kādas sekas konflikts jau atstājis uz pasaules ekonomiku un ko iespējamā vienošanās nozīmētu energoresursu cenām un finanšu tirgiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu, "Luminor" bankas galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Tomu Rātfelderu.

Skarbu kritiku izpelnījušās ziņas, ka pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) uzņemšanas nodaļas mēdz veidoties Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu sastrēgumi, kas ilgst pat vairākas stundas. Šī situācija izgaismojusi problēmas, kas saistītas ne tikai ar uzņemšanas nodaļas darbu, bet arī ar visas slimnīcas noslodzi, gultasvietu pieejamību un pacientu ārstēšanas sarežģītību. Kāpēc neatliekamās palīdzības brigādēm nākas gaidīt pie slimnīcu uzņemšanas nodaļām? Kā tas ietekmē pacientus? Un kas jāmaina, lai situāciju uzlabotu? Par to Laura Ozoliņa raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar NMPD direktori Lieni Cipuli, PSKUS galveno ārstu dr. Jāni Vilmani un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītāju Alekseju Višņakovu.

Ukrainas vēlme iestāties Eiropas Savienībā (ES) jau gadiem ilgi ir viens no tās ārpolitikas stūrakmeņiem. Tagad, pirmdien 15. jūnijā, plānots spert platu soli tuvāk šim mērķim – tiks uzsāktas oficiālās iestāšanās sarunas. Ko tas nozīmē Ukrainai, ko Eiropai un ko tieši Latvijai? Cik ilgas sarunas būs un kādi galvenie strīdi tajās jāatrisina? Par to Laura Ozoliņa raidījumā "Spried ar Delfi" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieci Elizabeti Vizgunovu-Vikmani un biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidentu Andri Gobiņu.

Drīz pēc jaunas valdības apstiprināšanas pārmaiņas skārušas arī kultūras un mediju jomu. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš nolēmis atkāpties no amata un kļūt par Kultūras ministrijas (KM) parlamentāro sekretāru. Turklāt tas notiek apstākļos, kad Kultūras ministrijas vadības groži pārgājuši no "Progresīvajiem" pie viņu biežiem viedokļu pretiniekiem – Nacionālās apvienības (NA). Kas mainīsies un kas būtu vai nebūtu maināms ministrijas darbā? Kādai jābūt turpmākajai politikai Sabiedrības integrācijas fonda un mediju jomā? Kā veidot un stiprināt Latvijas informatīvās telpas drošību? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar pašreizējo Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru Ivaru Āboliņu (NA) un bijušo kultūras ministri Agnesi Lāci (Progresīvie).

Saeimā nolemts vēl nevirzīt 13 likumprojektu pakotni, kas paredz nebanku kreditētāju uzraudzības reformu. Ko plānots mainīt reformas ietvaros? Par kurām reformas iecerēm valda nevienprātība? Un kā reforma ietekmētu kredītu saņēmējus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā 14. Saeimas deputātu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Kasparu Briškenu (Progresīvie) un 14. Saeimas deputāti, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāri Aivu Vīksnu (AS).