Zinātne vai muļķības

Vai Latvijai ir savas vietnes tumšajā tīmeklī (dark web)? Kas tur vispār notiek. Vai parastam cilvēkam ir kāds labs iemesls tur līst? Festivālā "Lampa" ielūkojāmies tīmekļa tumšākajos kaktos kopā ar kiberdrošības pētnieku Kirilu Solovjovu un juristi Guntu Bambāni.

Laika maz, jautājumu daudz, taču centāmies vienā epizodē iespiest tik daudz, cik vien bija iespējams. Viesos divas pediatres, kas atbild uz visiem mūsu un jūsu jautājumiem par būtiskāko, ģimenē ienākot mazulim. Ko darīt, ko nekādā gadījumā nedarīt? Vai mājdzemdības 21. gadsimtā ir laba doma? Vai mātes piens vienmēr būs labāks par piena maisījumu? Kā nomierināt niķīgu zīdaini un vai diendusas bērnam ir obligātas?

Vai tas būtiski mainītu kara gaitu Eiropā, ja nacisti pirmie būtu tikuši pie atombumbas? Vai vispār kāds no nacistu brīnumieročiem jeb Wunderwaffe bija arī efektīvs, vai tie visi vairāk bija propaganda nekā kaujā noderīgi rīki? Kuri ir paši labākie, bet kuri – paši stulbākie nacistu brīnumieroči? Beidzot arī "Zinātne vai muļķības" saņēmās pievērsties tematam, ko jau desmitgadēm ilgi turpina malt gandrīz katrs populārzinātniskais žurnāls un raidījums. Ja tu nezināji, kas ir Kugelpanzer, mēs tev pastāstīsim!

Kāpēc Latvijai vispār vajag radīt savus mākslīgā intelekta (MI) rīkus, ja pasaulē jau ir neskaitāmas alternatīvas, kas turklāt nemaksā pārāk dārgi? Vai šādu rīku darbināšana mums būs izdevīga? Klausītāji iesūtītajos jautājumos pajokoja, vai nebūtu jāsāk uztraukties par Drīdža ezera dziļumu zinot, cik bieži MI rīku darbināšanu saista ar pārmērīgu ūdens resursu patēriņu. Ko MI jomā attīsta Latvija, un ar ko "Tet GPT" būtu labāks par visiem zināmo "Chat GPT" – to skaidrojam šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas tapusi sadarbībā ar "Tet".

Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē pētnieki Nils Rostoks un Jānis Ancāns mums atklāj, vai ģenētiski modificēta pārtika ir kaitīga. Un cik lielas izredzes ir īstenot raidījuma vadītāja Jāņa sapni par milzīgu melleni? Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Vai Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms jeb tā dēvētie ulmaņlaiki bija "zelta laikmets" Latvijas vēsturē? Ekonomisks uzplaukums, laimīga dzīve un saliedēta, vienota latviešu tauta? Taisnība vai tomēr mīts – to prasījām vēsturniekam Kārlim Silam un uztveres pētniekam Jurģim Šķilteram. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Pirms četrām desmitgadēm daudzu prātos uzticība kodolenerģijai saļodzījās. 1986. gada 26. aprīļa naktī eksplodēja Čornobiļas Atomelektrostacijas 4. reaktors, kas aizvien ir lielākais šāda veida incidents vēsturē. Arī tiem, kas tobrīd vēl nebija dzimuši, par šo katastrofu ir savs viedoklis – Čornobiļa ir bēdīgi slavena, un vēl vairāk to popularizēja 2019. gadā iznākušais HBO seriāls. Taču raidījuma “Zinātne vai muļķības” komandai bija iespēja parunāt ar kādu, kas pirms 40 gadiem tur bija – eksprezidents un ārsts Valdis Zatlers 1986. gada maijā tika nosūtīts uz katastrofas zonu. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Kas notiktu, ja kāda nedraudzīga valsts pēkšņi tiktu pie praktiski izmantojama kvantu skaitļotāja. Vai visu šobrīd ar šifriem droši pasargātu informāciju varētu uzlauzt? Par kvantu skaitļotājiem un kvantu kriptogrāfiju sarunājāmies ar izcilo matemātiķi un kvantu skaitļošanas pētnieku Andri Ambaini, kā arī "Tet" galveno tehnoloģiju direktoru Dmitriju Ņikitinu. Šī "Zinātne vai muļķības" epizode tapusi sadarbībā ar "Tet".

Vai oskarotās animācijas filmas "Straume" komanda visu bija izrēķinājusi? Līkne uz tāfeles – jāizdara tas, tas un tas, un tad "Oskars" rokā!? Kā vispār tik subjektīvu lietu kā filma var vērtēt kategorijās "laba" vai "slikta"? Un cik lielu lomu mūsdienu kino tapšanā spēlē algoritmi un izpēte par to, ko cilvēki no kino sagaida? Vai politkorektuma kultūra mūsdienās neierobežo filmu veidotāju brīvību? To raidieraksta "Zinātne vai muļķības" klātienes epizodē Cēsīs vaicājām "Straumes" producentam Matīsam Kažam un kinokritiķei, "Golden Globes" žūrijas loceklei Kristīnei Simsonei. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Šad tad grūtības aizmigt? Guli kādu stundu par maz? Vismaz priecājies, ka tev nav tādas miega slimības kā narkolepsija, nemierīgo kāju sindroms, paradoksālais bezmiegs un eksplodējošās galvas sindroms. Vai vēl trakāk – fatālais ģimenes bezmiegs, kas parasti beidzas letāli. Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē Marta Celmiņa un Madara Mičule stāsta par dažādiem biežāk un retāk sastopamiem miega traucējumiem. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē ārstiem prasījām visu, kas mums interesē, par ausu, deguna un kakla veselību. Kā pavasarī pareizi ģērbties, lai nesaslimtu, un kā izvairīties no duršanas ausīs lidojumu laikā. Un – vai puņķus labāk šņaukt ārā vai vilkt uz iekšu? Izrādās – vienalga! Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Vai epilepsijas lēkmes laikā cilvēks vienmēr krīt gar zemi un raustās krampjos? Vai visiem epilepsijas lēkmi var ierosināt alkohola reibums vai mirgojošas gaismas? Ko darīt un ko nedarīt, ja esi līdzās cilvēkam epilepsijas lēkmes laikā? Vai sen zināmais triks ar karoti mutē ir pareiza rīcība vai tieši pretēji – muļķības? Neirologi Jurģis Strautmanis un Elīna Pūcīte palīdz nošķirt patiesību no maldiem. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Klāt Valentīndiena. Daļa laicīgi ieplānojuši romantisku pārsteigumu saviem partneriem. Citi par to atceras pēdējā brīdī un ar skābu sejas izteiksmi stāv pie pāri palikušajiem trim nīkulīgajiem puķu pušķiem ziedu stendā. Vēl citi ir saskumuši, jo visapkārt sirsniņas un rozā, bet viņi – vientuļi. Kā katru sezonu, februārī "Zinātne vai muļķības" velta epizodi attiecībām. Vai patiesi mūsdienās tieši vīrieši ir vientuļāki? Kas ir mīlestības gadalaiki un kā iedrošināt cilvēku dot vēl vienu iespēju mīlestībai, ja tik daudz reižu sanācis "aplauzties"? Viesos – ģimenes psihoterapijas speciāliste Aina Poiša un klīniskā psiholoģe ar specializāciju partnerattiecību terapijā un seksoloģijā Kristīne Balode. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Ko pētnieki darīja Salaspils kodolreaktorā? Un kur palika tur esošā kodoldegviela un atkritumi? Kas kaitīgāk – rentgena vai datortomogrāfijas izmeklējums? Vai Latvijā ir notikuši kādi ar radiāciju saistīti incidenti, par kuriem sabiedrība nezina? Vai šeit Latvijā nākotnē būs kodolreaktors enerģijas ražošanai? Šajā epizodē prasījām speciālistiem visu, kas mums interesēja saistībā ar radiāciju un tās ietekmi. Lūdzām arī nokomentēt, cik tad precīzs bija populārais HBO seriāls par Čornobiļas atomelektrostacijas avāriju. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Pieskaras degunam, novērš skatienu, nosarkst un pirms atbildes pārāk ilgi iepauzē vai stostās – šīs un vēl citas pazīmes tipiski pieņemts uzskatīt kā drošu apliecinājumu, ka sarunu biedrs melo. Vai tā tiešām ir? Kā izmeklētāji un tiesu eksperti pieķer cilvēku melos? Vai ir īpašas metodes, vai tā vienkārši ir pieredze un intuīcija? Vai ir cilvēki, kas vienkārši nespēj nemelot – tā sauktie "patoloģiskie meļi"? Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē noskaidrosim arī, vai "viņas tiešām melo labāk", un kā raidījuma vadītājs Jānis tika pie sava jaunā skatuves vārda DJ "Tumšā triāde". Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Influenceri dārgās mašīnās, skaistās zemēs un ar skaistām sievietēm pie sāniem – pašpasludinātie "alfas", kas saviem sekotāju tūkstošiem sola līdzīgu dzīvesveidu, ja vien tie nopirks viņu apmācību kursu, kā arī sevī "ieslēgt miljonāra domāšanu" un kļūt par īstu "alfu", kam seko gan nauda, gan cilvēki. Skaists sapnis, uz ko uzķeras daudzi, taču, kā raidījumā "Zinātne vai muļķības" norādīja viens no viesiem, ir dzirdēts – labākais veids, lai kļūtu par miljonāru, ir sarakstīt grāmatu, kā kļūt par miljonāru. Pētām, kas tad īsti ir "alfas" un "betas" – pamatots iedalījums vai popkultūras mīts? Kāda atšķirība starp vadītāju un līderi, un vai par līderi piedzimst? Epizodi atbalsta "Rietumu Banka" – banka Latvijas biznesam, kas novērtē nianses.

Labs treniņa režīms vai pareizs uzturs? Kas svarīgāk, lai sasniegtu rezultātu – nomestu svaru un palielinātu muskuļu masu? Vai specializēts sporta uzturs, kreatīna monohidrāts, peptīdi un citi uztura bagātinātāji ir obligāti labam rezultātam? Vai labs treniņš bijis tikai tad, ja nākamajās dienās sāp muskuļi? Tuvojas gadumija, kad atkal kāda daļa cilvēku apņemsies nākamgad sākt aktīvāk sportot, tāpēc "Zinātne vai muļķības" komanda ciemos aicināja treneri Dāvi Brici Ābeli un uztura speciālisti Viktoriju Jansoni, lai noskaidrotu, ko darīt un ko nē. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Lai kādus simptomus ievadītu interneta meklētājos, visbiežāk viena no "diagnozēm", ko tie piedāvā – vēzis. Iemesls panikai? Ne gluži. Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē ar ārstiem spriežam par smagiem jautājumiem – onkoloģiskajām saslimšanām. Kā vēzi diagnosticēt laicīgi? Vai visiem regulāri jāiet uz profilaktiskām pārbaudēm? Cik liela loma ģenētikai, cik – dzīvesveidam? Un kā pēdējos gados progresējusi vēža terapija? Katrā gadījumā nedariet tā, kā kāds pacients, par kuru zināja stāstīt viens no raidījuma viesiem. Šis cilvēks vēzi mēģināja "ārstēt" ar aviācijas degvielu. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Līdz šīs desmitgades beigām cilvēkiem atkal jābūt uz Mēness. Vai tas vajadzīgs, ja jau paveikts pirms vairāk nekā pusgadsimta? Grūti pateikt. Taču tādi nu ir gan ASV, gan Ķīnas plāni. ASV līdz šim liela likme bija uz Īlona Maska kompānijas kosmosa kuģi "Starship", kam jānosēdina amerikāņi uz Mēness virsmas. Taču pēdējā laikā NASA uzticība saļodzījusies. Vai "Starship" lidojumi ir īstenojami? Varbūt Ķīna šoreiz apsteigs amerikāņus. Vai kādreiz uz Mēness būs arī Latvijas astronauti? Cik augstu uzlidoja Latvijā būvētā raķete "Resnā Zenta"? To šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē vaicājām raķešu konstruktoram Andrejam Puķītim un RTU Aeronautikas, kosmosa inženierijas un transporta institūta direktoram Aleksejam Klokovam. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Kas sliktāk – viena glāze vīna katru vakaru vai piecas glāzes vienā vakarā, bet reizi nedēļā? Vai lēts alkohols aknas bojā vairāk nekā dārgs? Cik ļoti aknām kaitē cukurs, medikamenti un uztura bagātinātāji? Un cik jēdzīgi ir visādi aknu detoksi? Šajā raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē kopā ar hepatoloģi Sniedzi Laivacumu un gastroenterologu Alekseju Derovu pievēršamies aknu veselībai. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Šis karš, visticamāk, ir zaudēts. Varam gūt nelielas taktiskas uzvaras un kaut ko darīt, lai invāziju ierobežotu, taču Spānijas kailgliemeži Latvijā ir uz palikšanu. Un arī latvāņi. Taču kas ar Kanādas zeltslotiņām, kuras vasaras otrajā pusē ne vienu vien ceļmalu un pļavu iekrāsoja dzeltenu? No tām var tikt vaļā, ja vien ir apņēmība. Par invazīvajām sugām Latvijā šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē, kas tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu, iztaujājām speciālistes Aivu Bojāri un Rebeku Šķērstiņu. Raidījumā uzzināsi arī, kā viens no vadītājiem bērnībā kļuva par cītīgu invazīvo sugu bendi, pats to neapzinoties.

Nav pagājis pat viens gads ASV prezidenta Donalda Trampa otrajā termiņā, un zinātnes graušanā ir izdarīts vairāk nekā visos četros pirmā termiņa gados. Eksperti to sauc par "karu pret zinātni", kas iznīcinās gadu gaitā kaldinātu progresu daudzās jomās. Viena no tām ir veselības aprūpe. Tandēmā ar veselības ministru Robertu Frānsisu Kenediju jaunāko Tramps solījis padarīt Ameriku atkal veselu. Viens no viņu uzstādītajiem mērķiem – cīņa pret "autisma epidēmiju", pie kuras esot vainojami dažādi vidē sastopamie toksīni un pat paracetamols. Kā tur īsti ir – par to šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē runājam ar bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Vai Latvijā visi tiešām brauc kā nenormāli, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm? Un vai BMW vadītāji izceļas kaut kā īpaši? Kāpēc par visām varītēm gribam apdzīt, kad tas objektīvi nav nepieciešams? Vai jāsoda arī pārlieku lēnie braucēji, jo tie provocē uz apdzīšanu un padara satiksmi bīstamu? Cik lielā mērā pie bēdīgās ceļu satiksmes negadījumu statistikas Latvijā varam vainot infrastruktūru? Par to “Zinātne vai muļķības” vadītāji iztaujā CSDD satiksmes ekspertu Oskaru Irbīti un Ivaru Austeru, Latvijas Universitātes profesoru sociālajā psiholoģijā. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Dzīve bez sāpēm būtu lieliska, vai ne? Tā varētu šķist, taču tie cilvēki, kuri retu ģenētisku variāciju dēļ sāpes nejūt, nepiekristu. Viņu dzīves kvalitāte nebūt nav tā labākā. Sāpes ir nepieciešama mūsu organisma funkcija. Tā ir izdzīvošanas stratēģija, kaut reizēm ļoti nepatīkama. Vai pie hroniskām sāpēm var pierast? Un kāpēc dažiem cilvēkiem pret migrēnu nepalīdz itin nekas? Kālab sasista kāja sāp citādāk nekā caurs zobs? Un vai tiešām rudiem cilvēkiem ir zemāks sāpju slieksnis? Vai šo slieksni var uztrenēt? Par to raidījuma “Zinātne vai muļķības” jaunākajā epizodē iztaujājām neirologu Aināru Stepenu. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Lojāli un neuzpērkami? Vai tādi ir policijas suņi, kurus nekādi nevar apmānīt? Vai tomēr arī suņiem, gluži tāpat kā cilvēkiem, ir savas labās un sliktās dienas? Cik patiesības jokos, ka narkotiku meklētāji suņi tās tik sekmīgi meklē tikai tāpēc, ka par to atalgojumā paši dabū nedaudz no atrastās vielas un būtībā ir nedaudz narkomāni? Vai suns "velna salātus" meklē arī ārpus darba laika? Un kā ar bailēm – vai suņi tiešām spēj tās saost? Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē turpinām iepriekš aizsākto tēmu – kā strādā "Latvijas CSI" jeb noziegumu vietu izmeklētāji? Taču nu jau ar specifiku, pievēršoties tieši policijas suņu un odoroloģijas ekspertu darbam. Viesos Evija Krūmiņa, Gints Vuškāns un suns Apollo Dark. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Viens "ibītis" pret sāpošu galvu, otrs pret velkošo smeldzi ceļa locītavā, bet trešais pa virsu tīri tā – nelielam taktiskam pārsvaram cīņā pret sāpēm. Un to visu noskalot ar karsto dzērienu, kura sastāvā ir paracetamols. Šajā epizodē kopā ar ekspertiem spriežam, kāpēc daļa sabiedrības pret bezrecepšu medikamentu lietošanu saskaņā ar instrukciju attiecas visai bezrūpīgi, un kādas tam var būt sekas. Epizodē, kas tapusi sadarbībā ar Zāļu valsts aģentūru, speciālisti atgādina – zāles nav konfektes. Un vispār arī konfektes nevajadzētu bērt mutē ar saujām.

Vai bez gaļas uzturā var dzīvot pilnvērtīgi un veselīgi? Un ne tikai bez gaļas, bet bez jebkādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem? Kas ir pirmās pazīmes, ka tu ar savu veģetāro vai vegāno uztura režīmu dari sev pāri? Vai tieši pretēji – kā zināt, ka esi iebraucis grāvī ar pārmērīgu gaļas ēšanu? Kā ar bērniem – veģetārs vai vegāns uzturs netraucēs normālai augšanai? To šajā raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē mums palīdzēja skaidrot uztura zinātniece un fitnesa trenere Kristīne Zemdaugaviete. Viņai studijā pievienojās uztura speciālists un mikrobioma pētnieks Ansis Zauers. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Dopamīnu bieži dēvē par laimes vai baudas hormonu. Šķiet tik vienkārši – ja kāds ir nelaimīgs, vienkārši trūkst dopamīna. Un ir taču arī preparāti, kuru efekti ir līdzīgi dopamīna iedarbībai. Tad kāpēc mums nav pilna pasaule ar nemitīgi laimīgiem cilvēkiem? Jo viss, kā jau allaž, nav tik vienkārši. Un daži izvēlas iet tieši pretējo ceļu, ievērojot tā dēvētos dopamīna gavēņus vai detoksus, lai "restartētu" savu dopamīna līmeni. Par šādu praksi bieži lasāms veselības tematikai veltītos portālos, bet kā tur īsti ir – to raidījumā "Zinātne vai muļķības" mums skaidro klīniskais psihologs Edmunds Vanags un pētniece Agnese Ušacka, kas specializējas neirozinātnē. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Atceries laiku, kad atbloķēji telefonu, ar rādītājpirkstu ekrānā punktiņu režģī uzvelkot kādu noteiktu musturu? Vai katru reizi rakstīji PIN kodu? Mēs atceramies, bet negribam – šobrīd atbloķēt ierīci ir daudz ērtāk. Pietiek parādīt telefonam savu seju. Taču cik droša ir biometriskā autentifikācija? To sarunu festivālā "Lampa" prasījām ekspertiem "Zinātne vai muļķības" sarunā, kas tapusi sadarbībā ar e-parakstīšanas risinājumu "Dokobit by Signicat".

"Latvijā ir virkne ar pilsētām, kur pa krānu tiek piegādāts zemas mineralizācijas pakāpes minerālūdens, taču cilvēki pukojas, jo aizkaļķojas "čaiņiks". Faktiski tā ir ekskluzīva prece, ko saņemam ikdienā," stāsta ūdens pētnieks Sandis Dejus. Pat ja ūdens garšo pēc dzelzs, tas no krāna vairumā gadījumu dzeršanai būs daudz drošāks nekā ūdens no akas. Tomēr aizvien ir gana daudz aizspriedumu par to, ka dzert drīkst tikai novārītu krāna ūdeni, un labāk jau vispār braukt uz tuvāko avotiņu un sapildīt pudelēs visai nedēļai. Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē Sandis Dejus un Inga Retiķe vieš skaidrību par visu, kas saistīts ar dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025

Vai visi cilvēki sapņo? Ja visi, kāpēc tu no rīta pamosties ar "melnu bildi" galvā un nekad neatceries nevienu sapni? Vai ir iespējams sevi ieprogrammēt uz labiem sapņiem? Bet varbūt tev ir pavisam cita problēma – sapņi ir bieži, tu tos atceries, tie artkārtojas un ir ļoti nepatīkami? Vai var tikt vaļā no uzmācīgiem murgiem? Un kāpēc cilvēki sapņos tik bieži krīt vai attopas kaili publiskās vietās? Šajā raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē kopā ar miega speciālistēm Martu Celmiņu un Natāliju Bērziņu pētām sapņu pasauli. #sif_maf2024

Pēdējā naktī pirms eksāmena zaurēt līdz trijiem vai tomēr labāk iet laikus gulēt un labi atpūsties? Varbūt var apvienot abus – gan miegu, gan mācīšanos – un naktī aizmigt ar kādu audiolekciju fonā. Vai no rīta pamodīsies, apguvis vajadzīgo vielu? Un vai vispār šodien vēl ir aktuāli zināšanas iekalt? Varbūt labāk mācīties tikai to, kā vajadzības brīdī nepieciešamo informāciju atrast internetā. Eksāmenu laikā ar Latvijas Universitātes profesoriem Jurģi Šķilteru un Baibu Martinsoni spriežam, kā labāk un efektīvāk mācīties un saprast izlasīto. #sif_maf2024

Ne bez lepnuma varam teikt – šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē mums sanācis nokomplektēt perfektu viesu duo. Sarunā par adrenalīnu mums pievienojās alpīniste un grāmatu autore Kristīne Liepiņa. Viņa pastāstīja par savām sajūtām maršrutos, par kuriem vien pietiek iedomāties, lai jau nosvīstu plaukstas un sirds sāktu sisties straujāk. Savukārt to, kāpēc tādi cilvēki kā Kristīne, neskatoties uz briesmām, turpina dzīties pēc šīs adrenalīna devas, skaidro neirologs Ainārs Stepens. Kas notiek, kad piespiežam "nitro pogu" ķermenim? #sif_maf2024

Kļavu sula pret bērzu sulu – kura labāka? Vai varbūt neviena, un labāk ieraut ingvera šotu, ko pēc tam noskalot ar šļuku kombučas? Vai sulas vispār ir veselīgas, un vai ir kaut viens dzēriens, kas būtu pārāks par vienkārši tīru ūdeni? Kad ierakstījām šo epizodi, bērzu sulu laiks vēl īsti nebija sācies. Taču šobrīd visi, kas grib, var tikt pie bērzu sulām. Un tām nereti piedēvē dažādas labas īpašības, tāpēc "Zinātne vai muļķības" studijā aicinājām divas uztura speciālistes, lai noskaidrotu – cik šajos apgalvojumos patiesības. #sif_maf2024

Vai ir nozīme, kurā vietā sēdi lidmašīnā, ja nu tieši šis reiss ir viens no tiem ļoti retajiem nelaimīgajiem gadījumiem, kad lidmašīna krīt vai piloti veic ārkārtas piezemēšanos? Cik ilgi vēl mums pacelšanās un nosēšanās laikā būs telefonos jāslēdz lidojuma režīms – vai tam vispār ir kāda nozīme? Kāpēc bagāža reizēm uz galamērķi ceļo ar citu reisu un kāpēc aviodzinējos ar lieglabaliem šauj iekšā vistas? Uz šiem un citiem interesantiem jautājumiem “Zinātne vai muļķības” epizodē par aviāciju atbild nozares speciālisti Māris Gorodcovs un Andis Bukonts. #sif_maf2024

Pašpārliecinātība un spēja sevi mīlēt vai narcistiski personības traucējumi? Kur novelkama robeža? Cik bieži sabiedrībā vispār sastopami īsti narcisi, un kāpēc cilvēkiem patīk citiem “karināt birkas” un katru, ar kuru neizdodas sadarboties vai saprasties, saukt par narcisu? Bet – ja nu sanākusi darīšana ar īstu narcisu, kā uzvesties un kā tikt galā? Vai narcisi var dibināt harmoniskas ģimenes, un kas notiek, ja satiekas divi narcisi? Par to šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē iztaujājam psihiatrus Lieni Sīli un Māri Taubi. #sif_maf2024

Pirms ceturtdaļgadsimta darba sludinājumos pieprasīta profesija bija “cilvēks, kas māk datorus”. Ne gluži tādiem vārdiem, protams, bet darba tirgū arvien vairāk ienāca vajadzība pēc prasmes strādāt ar datoriem. Kaut reizēm paši uzņēmumi vēl īsti nesaprata, ko tieši tiem vajag, taču bija sajūta – vajag digitalizēties. Nu to pašu saka par mākslīgo intelektu (MI). Vieni biedē, ka tas atņems darbu un izzudīs vairums profesiju. Cilvēki kļūšot lieki. Citi mierina – spējām no skaitīkļiem tikt līdz kalkulatoram, bet no kalkulatora līdz datoram, un arī šoreiz notiks tieši tāpat. Pielāgosimies, jo MI nav tikai īslaicīgs trends. Tas ir uz palikšanu. Par MI ēru darba vidē šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē iztaujājam datorzinātnieku un organizāciju psiholoģi. #SIF_MAF2024

Cik daudz var pateikt no viena mata, kas atrasts nozieguma vietā? Vai DNS testi ir drošs veids noziedznieka identificēšanai? Vai tiesu eksperti arī dzīvē spēj visu un tikpat ātri, kā to rāda CSI un citos līdzīgos detektīvseriālos – ierodas nozieguma vietā, paņem dažus paraugus un pēc pāris stundām jau iespējamais vainīgais tiek aizturēts? Un kas tur īsti ir ar to poligrāfa testu jeb melu detektoru? Vai tas tiešām pieķer melos? Par to jautājām kriminālistikas speciālistam Viktoram Semjonovam un tiesu ekspertei Sigitai Silarājai. #sif_maf2024

Vai ulmaņlaikos Latvijā bija BDSM, dažādi citi fetiši un kinki? Vai tomēr esam bijuši tikli un pelēki līdz pat mūsdienām? Sieviešu bieži piesauktais latviešu vīriešu kūtrums un nevēlēšanās iedziļināties dāmu vēlmēs – realitāte vai pārspīlēts stereotips? Un ko darīt attiecībās, kur viens partneris ir vērsts uz dažādām trakulībām un grib izmēģināt visu, bet otrs ir daudz konservatīvāks un atturīgāks. Vai kas tāds var strādāt ilgtermiņā? Svētkos, kad visā pasaulē svin mīlestību, par to arī runājam raidījuma "Zinātne vai muļķības" Valentīna dienas epizodē, kas tapusi sadarbībā ar intīmpreču veikalu "yesyes.lv".

Sliktā enerģija ārā, labā enerģija iekšā! Pag, vai enerģija vispār var būt laba vai slikta? Un vai reiki dziedniecība strādā? Varbūt tu labāk vēlies, lai tev sadursta pilnu muguru ar adatiņām? Galu galā akupunktūra taču esot sena ķīniešu māksla, tāpēc gan jau ļoti efektīva. Un kā ar sarkano diedziņu ap roku? Vai tas nodrošina veiksmi un aizsardzību? Pie nedaudz modernākiem rīkiem pārejot – slavenās doktora Levina magnētiskās saites pret sāpēm locītavās no 90. gadiem un sarkano LED gaismiņu sejas maskas labākai ādai, kas populāras šobrīd – kas darbojas, kas var kaitēt? To šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē prasījām fizikas doktorei Virgīnijai Vītolai un informācijas uztveres pētniekam Mārtiņam Priedolam. #sif_maf2024

Kad aiz loga ziem... kaut kas līdzīgs rudenim janvārī, allaž pieaug interese par to, kā izvairīties no slimošanas. Protams, ka jāstiprina imūnsistēma! Šī frāze gada pirmajos mēnešos cirkulē sabiedrībā ne mazāk kā paši vīrusi, un katram ir kāds ieteikums. Ēd ķiplokus! Sarīvē ingveru ar medu un citronu! Ej pirtī un rūdies aukstā dušā. Pievienojies "roņiem" un pasēdi āliņģī! Lieto visus iespējamos vitamīnus! Kas no šiem ieteikumiem patiešām strādā, to raidījumā "Zinātne vai muļķības" prasījām profesorei imunoloģijā Inesei Mihailovai un ģimenes ārstei Gundegai Skruzei-Janavai. #SIF_MAF2024

Elektrodzinēju automašīnu industrija attīstās nevis lieliem soļiem, bet skriešus, taču uzskati par šiem spēkratiem aizvien tie paši, kas pirms pieciem un desmit gadiem. Ar tiem necik tālu netiksi, būs jādirn divas stundas pie uzlādes stacijas, baterija pēc pieciem gadiem jāizmet ārā, un galu galā arī nekāds videi draudzīgais braucamrīks tas nav, jo lielu bateriju ir tik neekoloģiska, ka jānobrauc sazin cik kilometri, lai atpelnītu "zaļās karmas" punktus. "Zinātne vai muļķības" pēc vairākiem gadiem atkal pievēršas elektroauto mītiem, studijā aicinot satiksmes kritiķi un raidījuma "Zebra" vadītāju Paulu Timrotu, kā arī "Elektrum" mobilitātes ekspertu Edgaru Korsaku-Millu. #SIF_MAF2024

Daudzi no mums par sevi domā kā par ļoti racionālām būtnēm, kas vienmēr pieņem rūpīgi pārdomātus, izsvērtus lēmumus, nevis vienkārši ļaujas emocijām. Šie cilvēki noteikti teiks, ka reklāmas uz viņiem neiedarbojas. Taču reklāmas industrija aizvien eksistē un attīstās, turklāt bieži mērķē tieši uz mūsu emocijām, ne racionālo prātu. Par to, kā strādā reklāma, šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē izprašņājam psihoterapeitu Artūru Utinānu un radošās aģentūras "Magic" vadītāju Andri Rubīnu. #SIF_MAF2024

Reklāmas ar smaidīgu ģimeni, kas sēž dīvānā pie kamīna, kamēr gar gājām luncinās priecīgs labradors. Piparkūku smarža Ziemassvētku tirdziņos un svētku dziesmas, kas veikalos sāk skanēt jau novembra sākumā un atgādina – drīz obligāti jābūt priecīgam un jāsāk domāt par dāvanām tuviniekiem. Taču ko darīt tiem, kas ir vientuļi? Un tiem, kas ziemas mēnešos vienmēr jūtas nomākti? Vai tā dēvētā sezonālā depresija ir īsta, ne tikai ērts attaisnojums, lai kaut ko nedarītu un nesvinētu kopā ar ģimeni? Raidījumā “Zinātne vai muļķības” ar psiholoģēm Mariju Ābeltiņu un Inesi Ruku runājam par vientulību svētku laikā un vispār. #SIF_MAF2024

Vai tiešām daudzinātā suņu līdzība ar saviem saimniekiem ir īsta, nevis tikai urbānā leģenda? Kāda ir veterinārārstu pieredze? Un – vai liels darba suns spēj labi justies arī mazā dzīvoklītī pilsētas centrā? Kas jāņem vērā, apsverot mājdzīvnieka adopciju, lai laimīgs būtu gan dzīvnieks, gan saimnieks? Vai jaukteņi tiešām ir veselīgāki par tīršķirnes dzīvniekiem? Un kāpēc kaķi skrien pievemt tieši paklāju vai segu, nevis laminātu? Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas tapusi sadarbībā ar "PetCity", divi profesionāļi atbild uz populārākajiem jautājumiem un mītiem par mājdzīvniekiem. #SIF_MAF2024