Kāpēc

Valsts policijas reputācija aizvadītajā mēnesī tikusi iedragāta – Priekulē piedzēries policists ārpus darba laika kautiņā nogalinājis vīrieti, bet Aizkrauklē policiste lielā reibumā ar auto izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu un aizbēgusi no notikuma vietas. Reaģējot uz šiem notikumiem, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) rosinājis sākt dienesta pārbaudi pret Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, atzīmējot, ka minētie notikumi norāda uz sistemātiskām problēmām policijas darbībā. Vienlaikus prevencijas nolūkos visā Latvijā daļai policistu ieviesti ikrīta alkohola testi. Vai pārmetumi par sistēmiskām problēmām policijas darbā ir pamatoti? Vai tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarījušiem policijas darbiniekiem būtu jāatņem tiesības uz izdienas pensiju? Un vai pieaug migrantu izdarīto noziegumu skaits? Par šiem un citiem jautājumiem 5. augustā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska-Butkeviča izjautāja Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.

Kamēr Saeima noslēgusi pavasara darba sesiju un pie darba atgriezīsies vien rudens pusē, kad līdz vēlēšanām būs atlikušas vien dažas nedēļas, Andra Kulberga (AS) veidotā valdība sola vaiga sviedros strādāt visu vasaru. Taču dažādas politiķu ieceres var gan nobremzēt, gan paātrināt dažādi procesi pasaulē. Vai Krievijas un Ukrainas karā sagaidāmi nozīmīgi pavērsieni? Vai situācija Hormuza jūras šaurumā normalizēsies un varam cerēt uz naftas cenu kritumu? Par šīm un citām aktualitātēm pasaulē raidījumā "Kāpēc" klausies diskusiju ar ārpolitikas ekspertiem. Raidījumā piedalās Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) vecākais pētnieks Armands Astukevičs, APPC direktora vietniece un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore Elīna Vrobļevska un RSU docētājs, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders.

Saeima šonedēļ noslēdz pavasara sesiju un līdz rudenim tās darbā pasludināts starplaiks, savukārt pirms pāris nedēļām premjermninistra Andra Kulberga (AS) valdība apņēmusies intensīvi strādāt visu vasaru. Ko sagaidīt no valdības maiņas īsi pirms vēlēšanām, kādus darbus tā spēs paveikt vasaras laikā un ko redzēsim vai neredzēsim partiju priekšvēlēšanu kampaņās? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku-Butkeviču. Raidījumā piedalās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Juris Rozenvalds, SKDS Sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode, "SCHWENK Latvija" valdes locekle, Ārvalstu investoru padomes (FICIL) Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja Evita Goša un "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.

Saeima ceturtdien, 28. maijā, apstiprināja jaunu Ministru kabinetu Andra Kulberga ("Apvienotais saraksts") vadībā. Četras partijas, kas apvienojušās jaunajā koalīcijā, apņēmušās koncentrēties uz darbiem, ko var paveikt 14. Saeimas laikā, vienojoties par konkrētu prioritāri darāmo darbu sarakstu. Kulberga pārstāvētais politiskais spēks vairāk nekā divus gadus Evikas Siliņas (JV) darbību vērtējis un kritizējis no opozīcijas rindām. Kāds ir bijis paša starts premjera amatā pirmajās nepilnajās divās nedēļās un kādus mērķus jaunais valdības vadītājs apņēmies sasniegt līdz rudenim, kad vēlētāji vērtēs politiķu darbus? Par to Kulbergu "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" iztaujā žurnāliste Alina Lastovska-Butkeviča.

Valsts kontroles veiktās revīzijas itin bieži raisa lielu sabiedrības interesi, ierēdņiem un politiķiem liekot atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem - kur palika mūsu nauda? Viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem - VK revīzija par AS "Latvijas Valsts meži" pārvaldību un privāto kokrūpnieku kabatās aizplūdušajiem 50 miljoniem valsts uzņēmuma potenciālās peļņas. Tā ne tikai veicināja jau brūkošās valdības krišanu, bet tagad vēl varētu kalpot kā galvenais pierādījums Ģenerālprokuratūras izmeklēšanā par šo skandālu, kurā aizdomas krīt arī uz bijušo zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS). Gan par šo, gan citām pēdējā laika revīzijām, to cik atbildīgi tērēti līdzekļi lielprojektos kā "Rail Baltica", un cik vispār kopumā politiķi un ierēdņi domā ilgtermiņā tērējot nodokļu maksātāju naudu - par to Alina Lastovska-Butkeviča raidījumā "Kāpēc" runā ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.

Otrdien, 26. maijā, demisionējušās premjerministres Evikas Siliņas (JV) Ministru kabinets aizvadīja savu noslēguma sēdi, atskatoties uz padarīto. Par jaunas valdības apstiprināšanu Saeima varētu lemt jau ceturtdien, līdz ar to trešdiena, 27. maijs, visdrīzāk kļūs par Siliņas pēdējo pilno darbadienu premjeres amatā. "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" politiķi par valdības darbu, padarīto, kritiku un dažādām aktualitātēm iztaujās žurnāliste Alina Lastovska-Butkeviča.

Pēc premjerministres Evikas Siliņas (JV) paziņojuma par demisiju Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sestdien devis iespēju valdību veidot "Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas deputātam Andrim Kulbergam. Kopš Krišjāņa Kariņa (JV) valdības iziršanas AS līdz šim bijusi lielākā opozīcijas frakcija. Rinkēvičs premjera amata kandidātam devis laiku līdz 25. maijam, lai sagatavotu ziņojumu par konkrētām koalīcijas aprisēm, atbildības jomu sadalījumu starp partijām un valdības deklarācijas uzmetumu. Vai priekšvēlēšanu gaisotnē Kulbergam šis uzdevums būs pa spēkam un vai partijas gatavas nolikt malā domstarpības, lai mobilizētos darbam līdz vēlēšanām? Par to ar politiķiem diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc". Raidījumā piedalās AS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Māris Kučinskis, JV Saeimas deputāte Inga Bērziņa, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Ilze Indriksone, "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs un "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa.

Piektdien, 15. maijā, Šveicē sāksies 90. pasaules čempionāts hokejā. Latvijas izlasi šajā čempionātā pārstāvēs daudz jaunu spēlētāju, bet ārpus sastāva palicis viens no pieredzējušākajiem un simboliskākajiem izlases hokejistiem, ilggadējs izlases līderis uzbrucējs Kaspars Daugaviņš. Vai viegli būs vērot spēles kā skatītājam? Kā Daugaviņš vērtē izlases sastāvu un izredzes uz augstiem sasniegumiem? Un vai līdzjutējiem vēl būs iespēja viņu pašu redzēt uz ledus izlases kreklā? Par hokeju, profesionālās karjeras beigām, ģimeni un vērtībām klausies interviju ar Daugaviņu "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku.

Pēc incidenta ar pagājušonedēļ Rēzeknē nokritušajiem droniem svētdienas vakarā strauji eskalējās sarežģījumi valdībā – Aizsardzības ministrija (AM) sasauca preses konferenci, kurā Andris Sprūds (Progresīvie) paziņoja par atkāpšanos no amata, savukārt premjerministre Evika Siliņa (JV) dažas minūtes pirms preses konferences sākuma sociālajā medijā "X" steidza pavēstīt, ka Sprūds zaudējis viņas uzticību un premjere piedāvāšot citu kandidātu ministra amatam. Trešdien pēc tikšanās ar Siliņu "Progresīvie" pavēstīja, ka aicina Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi. Kādi ir galvenie secinājumi par Rēzeknē nokritušajiem droniem un kādu "Progresīvie" redz savu turpmāko lomu politikā līdz vēlēšanām? Par to "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" Sprūdu izvaicā žurnāliste Alina Lastovska.

Svētdienas vakarā par atkāpšanos no amata paziņojis aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"), bet burtiski desmit minūtes pirms šī paziņojuma premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") savā sociālo tīklu kontā "X" steidzās paziņot, ka ministrs zaudējis viņas uzticību. Sprūda vietā JV jau atradusi citu ministra amata kandidātu. Vai "Progresīvie" "norīs krupi" vai līdz ar Sprūdu kritīs arī Siliņas valdība? Kas turpmāk vadīs Aizsardzības ministriju, kuru Sprūda ministrēšanas laikā pametuši jau divi valsts sekretāri? Par to plašāk "Delfi TV" raidījuma "Kāpēc" speciālizlaiduma ierakstā. Raidījumā piedalās koalīcijas partiju pārstāvji: partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes loceklis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, "Zaļo un zemnieku savienības" valdes loceklis un Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis, kā arī Saeimas deputāts un bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens no partijas "Progresīvie".

Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Valsts prezidents uzņēmēju, AS "MADARA Cosmetics" valdes priekšsēdētāju Lotti Tisenkopfu-Iltneri, iecēlis par Atzinības krusta komandieri. Šogad apritēs 20 gadi kopš uzņēmuma dibināšanas, un pa šo laiku zīmols iekarojis atpazīstamību tālu ārpus Latvijas robežām. Vai uzņēmējdarbībā nepieciešams "uzņēmēja gēns"? Kā veicināt inovācijas un vai bez tām attīstība ir iespējama? Par šiem un citiem tematiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku klausies sarunu ar kosmētikas zīmola "Madara" izveidotāju un īpašnieci Lotti Tisenkopfu-Iltneri.

Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaits ir viens no zemākajiem Eiropā, un arī mūža ilgums par vairākiem gadiem atpaliek no vairuma Eiropas valstu. Nepietiekama veselības aprūpes finansējuma dēļ cilvēki mūsu valstī līdzmaksājumos tērē divreiz vairāk nekā Eiropā kopumā, ārstēšana bieži pieejama novēloti un līdz ar to – arī dārgi. "Tāda sajūta, ka ar cieņu pacientu varam vienīgi izvadīt," pirms trim gadiem diskusijā "Delfi" izteicās ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Aizvadītajā nedēļā viņš kļuva par Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidentu. Vai veselības aprūpe Latvijā ir vienlīdz pieejama un kvalitatīva? Kā nozarē samilzušās problēmas ietekmē pacientu dzīves kvalitāti? Par šiem un citiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Dzalbu sarunājās žurnāliste Alina Lastovska.

Saeima aizvadītajā nedēļā atbalstījusi valdības priekšlikumu līdz vasaras beigām aizdot nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic" 30 miljonus eiro. Šo lēmumu pavadīja ilgas diskusijas valdībā, kārtējo reizi atspoguļojot domstarpības koalīcijā, tomēr partneri to atbalstījuši ar nosacījumu, ka satiksmes ministram Atim Švinkam (Progresīvie) būs jāstrādā, lai nodrošinātu, ka "airBaltic" ir rentabls uzņēmums, un Satiksmes ministrijā (SM) tiks veikta reorganizācija. Premjerministre Evika Siliņa (JV) izteikusies – reorganizācija nepieciešama jo "daudzi darbi iestrēguši". Par aviokompāniju, valdības darbu un "iestrēgušajiem darbiem" ministru Švinku iztaujā žurnāliste Alina Lastovska.

Karš Tuvajos Austrumos satricinājis pasaules naftas tirgu, izraisot strauju degvielas cenu kāpumu. Par atbildi valdība lēmusi no 1. aprīļa dīzeļdegvielas samazināts akcīzes nodoklis, taču cenu samazinājums tam nesekoja. Pirmdien, par spīti iebildumiem, valdība atbalstījusi solidaritātes maksājumu degvielas tirgotājiem, ja to noteiktās mazumtirdzniecības cenas būs it kā nepamatoti augstas. Vai šar nodokļu politiku iespējams slāpēt degvielas cenu krīzi? Par to un citiem jautājumiem diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalās ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), "LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes loceklis Gatis Titovs un "Luminor bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Marta nogalē dzimtenē atgriezusies Latvijas svarcelšanas zvaigzne Rebeka Salsabil Ibrahima (dzimusi Koha) – viņa kopā ar abām meitām pametusi Kataru drošības apsvērumu dēļ un šobrīd uz laiku pārcēlusies atpakaļ uz dzimto Ventspili. "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" klausies žurnālistes Alinas Lastovskas sarunu ar Ibrahimu par sportistes karjeru, dzīvi starp divām valstīm, reliģiju un sabiedrību.

Tuvojoties LIeldienām, ierasti daļa cilvēku pievēršas plašākām pārdomām par garīgām vērtībām, kristīgā pasaule atzīmē Kristus augšāmcelšanos un apmeklē dievkalpojumus. Bet kā un kur rast mieru ikdienā, kad gan pasaule, gan Latvija atrodas strauju pārmaiņu mutulī? Par šo un citiem jautājumiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" klausies sarunu ar luterāņu mācītāju, teologu un lektoru Induli Paiču.

Pavasaris un spilgta saule nav veicinājušas saticību Saeimas namā, īpaši koalīcijas politiķu starpā. Jau otro reizi satiksmes ministra Ata Švinkas ("Progresīvie") demisiju balsojumā atbalstījuši arī daļa Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu. Vai priekšvēlēšanu laiks, kad partijas domā par popularitāti, ne valsts ilgtermiņa attīstību, ir norakstāms? Par todiskutē ar koalīcijas partiju Saeimas frakciju līderiem "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalās "Jaunā Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, "Progrersīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs un ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis.

Partija "Latvijas attīstībai" (LA) 12 gadu laikā kopš dibināšanas Saeimā mēģinājusi iekļūt trīs reizes, taču tikai viena no tām bijusi veiksmīga. Šī gada rudenī LA apņēmusies ceturto reizi mēģināt iekļūt parlamentā. Uz kādu "veiksmes formulu" šoreiz cer tās politiķi? Un ko var atbildēt par pagātnes skandāliem? Par to raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar vienu no LA dibinātājiem – politiķi, uzņēmēju un basketbola funkcionāru Edgaru Jaunupu.

Diskutējot par grozījumiem Darba likumā, asākos strīdus izraisījis priekšlikums uz pusi samazināt minimālo virsstundu piemaksu. Darba devēji uzstāj, ka līdzšinējās 100% piemaksas mazina uzņēmēju konkurētspēju, kavē algu pieaugumu un veicina darbinieku pārslodzi. Savukārt darba ņēmēju pārstāvji iebilst – tā ir izdevumu samazināšana uz darbinieku rēķina. Par kādiem kompromisiem šajā jautājumā iespējams vienoties? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valdes locekle un Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības vadītāja vietniece Līga Bāriņa, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne, kā arī Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Inga Vējiņa.

Latvijas iedzīvotājiem cenu slogs pārtikai ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES) – mūsu ienākumi ir 60% no ES vidējā rādītāja, kamēr pārtika ir par 6% dārgāka nekā vidēji ES, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) dati. EM pērn apņēmusies panākt pārtikas cenu samazinājumu, ieviešot memorandu par pamata pārtikas preču pieejamību iedzīvotājiem, zemo cenu grozu, cenu salīdzināšanas rīku un citus pasākumus. Vai tie darbojas un kas kavē sasniegt mērķi panākt 20% cenu kritumu lētākajiem pārtikas produktiem? Par to trešdien, 4. martā, diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Šmite, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvis Pēteris Liniņš, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, kā arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas valdes loceklis Noris Krūzītis. Krūzīša pārstāvētajā organizācijā pārstāvēti tādi mazumtirdzniecības uzņēmumu tīkli kā "Rimi", "Aibe", "Top!" un "Narvessen".

Šonedēļ aprit četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un draudīgā drošības situācija reģionā daudzām NATO valstīm likusi domāt par strauju aizsardzības tēriņu kāpināšanu. Latvija 2026. gadā apņēmusies aizsardzības stiprināšanai tērēt teju 5% no Iekšzemes kopprodukta. Vai šobrīd esam gatavi aizstāvēties pret militāru iebrukumu un vai kopā ar mūsu armiju Latvijas aizsardzībai gatavi arī sabiedrotie? Klausies interviju ar NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandieri ģenerālmajori Jeti Albinusu "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Intervija notiek angļu valodā.

Ik gadu 1. martu liela daļa sabiedrības gaida ar satraukumu, lai iesniegtu gada ienākumu deklarāciju un uzzinātu, vai viņiem pienākas pārmaksāto nodokļu atmaksa, vai palikuši parādā valstij. Valsts ieņēmumu dienestā norāda – ieviešot vienotu neapliekamo minimumu, iedzīvotājiem situācija kļuvusi prognozējamāka. Vai šogad atkal pavasara pirmo mēnesi sagaidīsim ar "uzkārušos" elektroniskās deklarēšanās sistēmu? Vai attieksme pret nodokļu maksāšanu mainās? Par šiem un citiem aktuāliem tematiem raidījumā "Kāpēc" VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi iztaujā žurnāliste Alina Lastovska.

Ministra atlaists, tiesā atlaišanu apstrīdējis un zaudējis, pēc vēlēšanām Rēzeknes mēra krēslā tomēr atgriezies, bet tagad to atkal zaudē, jo nav dabūjis pielaidi valsts noslēpumam - Aleksandra Bartaševiča (KL/LPV) politiskā karjera pēdējos gados bijusi asiem pavērsieniem bagāta. Tas ir nemaz neminot viņa izslēgšanu no ilggadēji pārstāvētās partijas "Saskaņa", sēšanos uz apsūdzēto sola tiesā un Bartaševiča ilgstoši vadītās pašvaldības finanšu nedienas. Ko viņš pats atbild par daudzajiem skandāliem un ko no Bartaševiča gaidīt turpmāk - par to Alina Lastovska politiķi iztaujā raidījumā "Kāpēc".

Nedēļas nogalē ASV Tieslietu ministrija publiskojusi vairākus miljonus dokumentu, kas saistīti ar dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietu. Tajos plaši izskan arī Latvijas vārds, atklājot interesi par iespējām vervēt jaunas meitenes arī Latvijā. Valsts vadošās amatpersonas jau paudušas, ka šie dokumenti rūpīgi jāizmeklē. Premjerministre devusi uzdevumus vairākām ministrijām, bet Valsts policija paziņojusi, ka materiālu pārbaudei varētu ierosināt kriminālprocesu. Cik droša šobrīd ir modeles profesija Latvijā un kas jāmaina nozares regulējumā un sieviešu aizsardzības jomā? Par to diskutē "Delfi TV" radiījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās Bērnu aizsardzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska, "Centrs MARTA" Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite (JV), "Patvēruma "Drošā māja"" cilvēku tirdzniecības novēršanas eksperte, juriste Gita Miruškina, modeļu aģentūras "Natalie" vadītājs Ēriks Meisāns un modele un satura veidotāja Anna Čepjolkina.

Saeima ceturtdien, 29. janvārī, uzklausīs ārlietu ministrijas ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos. Sagaidāms, ka diskusijas būs plašas un karstas - debatēm pieteikusies teja trešdaļa deputātu, uzstāsies arī premjerministre Evika Siliņa (JV), aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"), klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Par ko ārpolitikas veidotājus slavēt un pelt? Un vai Latvijai lielas ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos savas intereses izdodas aizstāvēt veiksmīgi? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), Saeimas priekšsēdētājas biedre un "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa, "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edmunds Zivtiņš, Saeimas sekretārs, Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputāts Edvards Smiltēns (AS) un Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV).

"Šajā politiskajā ciklā vēlēšanu kampaņas ritms ir sācies neparasti agri," izteicies Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Par spīti savstarpējiem strīdiem, pārmetumiem un domstarpībām, koalīcijai saspringtā politiskajā gaisotnē ir izdevies pieņemt 2026. gada budžetu, taču pašas valdības nākotne ir neskaidra. Kā politiķiem veicies ar solījumu izpildi un ko sagaidīt no nākamā gada, kad vēlēsim jaunu Saeimu? Par aktualitātēm politikā, sabiedrībā, valstī un pasaulē klausies interviju ar Rinkēviču "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku.

Latvijas Saeimas lēmums izstāties no Stambulas konvencijas, kas aizsargā sievietes no vardarbības, šoruden izraisīja plašu rezonansi un vairākus protestus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Lielākais no tiem 6. novembrī Doma laukumā pulcēja vairāk nekā 10 000 cilvēku. Viena no redzamākajām protestu kustības virzītājām bija sieviešu tiesību aizstāvības organizācijas "Centrs MARTA" Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite. "Neļausim mūsu politiķiem rotaļāties ar cilvēktiesībām un mūsu valsts reputāciju starptautiskā mērogā," viņa mudināja. "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska sarunājas ar Joniti par politiku, sieviešu tiesībām, demokrātiju un diplomātiju.

Saeima trešdien skatīs nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā, bet pēc šī lēmuma valdošās koalīcijas nākotne ir neskaidra. Budžeta veidošanu pavadīja politiķu strīdi, kas gan ne vienmēr tie bija saistīti tieši ar valsts galveno finanšu dokumentu. Par galvenajiem budžeta jautājumiem, prognozēm par to, cik ilgs vēl varētu būt valdības mūžs, un citām aktualitātēm "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska iztaujā Saeimas frakciju līderus. Diskusijā piedalās "JAUNĀ VIENOTĪBA" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, "PROGRESĪVIE" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, "Zaļo un Zemnieku savienības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, "APVIENOTAIS SARAKSTS" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, "LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa , savukārt "Nacionālās apvienības" frakciju pārstāvēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Artūrs Butāns. Partijas "Stabilitātei!" frakcijas deputāti raidījumā atteicās piedalīties, aizbildinoties, ka viņiem paredzēts "cits pasākums", par kuru sīkākas detaļas atteicās atklāt.

Ģenerālprokuratūrā aizvadītajā nedēļā sākta pārbaude, lai izvērtētu, vai amatpersonas, 2023. un 2024. gadā, lemjot par atbalstu kokrūpniekiem, ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Pārbaude ierosināta par valdības lēmumiem, ar kuriem Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (LVM) bijusi spiesta samazināt izsolē pārdotu kokmateriālu cenas par labu uzņēmējiem, atsakoties no ieņēmumiem desmitiem miljonu vērtībā. Vai valsts šādi atbalstīja uzņēmumu glābšanu vai peļņu? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), Latvijas kokrūpnieku federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, SIA "Pata Saldus" valdes loceklis Jānis Mierkalns, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (P) un biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" pētnieks Artūrs Bikovs.

Ukraina karo arī par mums, tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai palīdzētu tai uzvarēt karā pret Krieviju, pārliecināts uzņēmējs, alpīnists un zemessargs Juris Ulmanis, kurš nepagurstoši aicina neatslābt, atbalstot Ukrainu, un arī pašiem stāties Zemessardzē, lai nepieciešamības gadījumā aizstāvētu Latviju. Trešdien, 19. novembrī, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska ar Ulmani sarunājas par Ukrainu, drošību un patriotismu.

Saeima trešdien lems par diviem būtiskiem jautājumiem – par nākamā gada valsts budžetu un atkārtoti arī par likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas, kuru Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šonedēļ parlamentam atdevis otrreizējai caurlūkošanai. Politiķu strīdi par konvenciju izraisījuši plašu reakciju sabiedrībā – cilvēki dodas protestos, vāc parakstus, nevalstiskās organizācijas raksta vēstules. Vai Saeima darbojas sabiedrības labākajās interesēs? Par šiem un citiem aktuālajiem jautājumiem politikā un sabiedrībā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska sarunājas ar bijušo Valsts prezidentu (2007-2011) Valdi Zatleru.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimas pieņemto likumu par izstāšanos no tā dēvētās Stambulas konvencijas, norādot, ka, viņaprāt jautājums par konvencijas denonsēšanu būtu jāpieņem nākamajai Saeimai. Vai 14. Saeima jautājumu par konvenciju noliks malā? Un vai koalīcijas partijas, kuras nespēja apturēt konvencijas denonsēšanu, spēs pieņemt nākamā gada valsts budžetu, kura skatīšanu Saeima sāks trešdien, 5. novembrī? Par šīm un citām politikas aktualitātēm Saeimas frakciju līderi diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc". Raidījumā piedalās "JAUNĀ VIENOTĪBA" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, "PROGRESĪVIE" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, "Zaļo un Zemnieku savienība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, "Nacionālā apvienība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, "APVIENOTAIS SARAKSTS" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, "LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietniece Ramona Petraviča, bet "Stabilitātei!" Saeimas frakciju pārstāvēs deputāts Vilis Sruoģis.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis vienmēr bijis aktīvs viedokļa paudējs par dažādām aktualitātēm lokālā un globālā mērogā. Nu režisors nolēmis pievērsties politikai un kopā ar domubiedriem radījis jaunu politisku kustību/partiju "Bez partijām" ar mērķi mainīt vēlēšanu sistēmu Latvijā. "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" par teātri un politiku Hermani intervē žurnāliste Alina Lastovska.

Pieaugot agresijas līmenim un visatļautības sajūtai sabiedrībā, pienācis laiks pārskatīt noteikumus, kas regulē ieroču apriti sabiedrībā – tā pirms nedēļas intervijā "Delfi" pauda premjerministre Evika Siliņa (JV), komentējot skaļu rezonansi izraisījušo situāciju Brunavas pagastā, kur mednieks nošāvis trīs svešā pagalmā esošus suņus. Ziņu virsrakstos laiku palaikam nokļūst arī citas neviennozīmīgas un arī traģiskas situācijas, kurās iesaistīti privāti ieroči. Vai Latvijā nepieciešami stingrāki ieroču aprites ierobežojumi?

Valdība otrdien, 14. oktobrī, apstiprinājusi 2026. gada valsts budžeta likumprojektu un trešdien to plānots iesniegt Saeimā. Pašreizējai koalīcijai, ko veido "Jaunā Vienotība", "Progresīvie" un "Zaļo un Zemnieku savienība", Saeimā ir niecīgs balsu pārsvars un partneriem radušās domstarpības par vairākiem jautājumiem. Vai budžeta apstiprināšanai balsu pietiks un kā vērtēt valdības centienus samazināt izdevumus un tai veltītos aizrādījumus, ka tērējam par daudz? Par šiem un citiem aktuālajiem jautājumiem klausies interviju ar premjerministri Eviku Siliņu (JV) "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku.

"Manuprāt, mēs tiekam apzagti gaišā dienas laikā," par politiķu virzīto ieceri Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas pauž mākslinieks, satura veidotājs un aktīvists Rojs Rodžers Linkevičs. Kāpēc LGBT kopiena tik dedzīgi iestājas par konvenciju, ko tā maina un vai izstāšanās mums palīdzēs virzīties uz labāku sabiedrību? Par to "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar Roju Rodžeru.

Valdība līdz oktobra vidum plāno izskatīt valsts budžeta projektu 2026. gadam un virzīt to apstiprināšanai Saeimā. Tikmēr koalīcijas partiju attiecībās uzvirmojušas nesaskaņas, bet politisko partiju "Vienotība" skārušas pārmaiņas – tās ilggadējais vadītājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uz šo amatu atturējies kandidēt un partijas grožus nodevis Edmundam Jurēvicam (JV). "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" klausies interviju ar Ašeradenu par budžetu un politiku.

Valdība aizvadītajā nedēļā konceptuāli vienojusies par nākamā gada budžetu, par prioritātēm virzot aizsardzību, izglītību un atbalstu ģimenēm. Atbalstu guvusi arī iecere samazināt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi atsevišķiem pārtikas produktiem. Kādas problēmas primāri tiks risinātas nākamā gada budžetā un vai piedāvātie risinājumi ļaus dzīvot pārticīgāk? Par to "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku diskutē politiķu un ekspertu loks. Diskusijā piedalās zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV), komisijas deputāts Kristaps Krištopans (LPV), Latvijas bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un TV3 ekonomikas žurnālists Ivo Butkevičs.

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) šonedēļ noraidīja Nacionālās apvienības (NA) sagatavoto lēmumprojektu slēgt Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju tur notiekošo militāro mācību "Zapad" laikā. Kādos apstākļos politiķiem būtu jālemj par Latvijas austrumu robežas šķērsošanas ierobežojumiem un vai esam gatavi novērst līdzīgas provokācijas kā pirms nedēļas piedzīvoja Polija? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās Nacionālās drošības komisijas deputāti Jānis Dombrava (NA), Daiga Mieriņa (ZZS), Edvards Smiltēns (AS) un Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere (P).

Latvijas izdienas pensiju sistēma ir sadrumstalota, netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem un nākotnē var var kļūt par nepanesamu slogu valsts budžetam – tā jau 2020. gadā secinājusi Valsts kontrole. Diskusijas par izdienas pensijām norit jau gadiem ilgi, un nu valdība apņēmusies ieviest reformas, samazinot tās saņēmēju loku, apjomu un citus nosacījumus, taču arī šoreiz iniciatīva sastapusies ar plašiem iebildumiem. Vai izdienas pensijas ir neaizskaramas? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks un premjerministres parlamentārā sekretāre Karina Ploka (JV), Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis, bijušais vēstnieks un Latvijas Diplomātu asociācijas pārstāvis Einars Semanis, kā arī laika tiesību jautājumu eksperts Māris Onževs.

Saasinoties drošības situācijai reģionā, Latvija aizsardzību pasludinājusi par savu galveno prioritāti, un valdība apņēmusies virzīties uz to, ka 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek aizsardzībai un drošībai. Vienlaikus aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") paudis – pieņemot 2026. gada budžetu, gaidāmas diskusijas par nozares budžeta sadali. Intervijā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska ministru iztaujā par aizsardzības nozares prioritātēm, par gaidāmajām budžeta diskusijām un par "Progresīvo" nostāju dažādos jautājumos, kas skar koalīcijas spēju panākt vienprātību lēmumu pieņemšanā.

Valdībā atbalstīti Labklājības ministrijas (LM) rosinātie grozījumi Darba likumā, kuros vairākas izmaiņas raisījušas asas diskusijas – gan par virsstundu darbu piemaksu, gan par koplīguma izbeigšanu, gan par arodbiedrību ietekmi darbinieku atlaišanas procesā un par citiem jautājumiem. Kāpēc nepieciešamas izmaiņas Darba likumā un vai pašreizējie priekšlikumi ir darba devēju vai darba ņēmēju interesēs? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis (ZZS), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte (LPV), bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča un vadītāju atlases uzņēmuma "Fontes Executive Search" vadošā partnere Anna Onževa.

Pēdējo dienu laikā pasaules uzmanības epicentrā ir ASV prezidenta Donalda Trampa divas tikšanās. Vispirms ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, izritinot sarkano paklāju starptautiskajā izolācijā nonākušajam diktatoram. Pēc tam ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai apspriestu iespējamās drošības garantijas. Vai šīs sarunas sekmēs taisnīgu atrisinājumu postošajam Krievijas iebrukumam Ukrainā? Par to diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalās Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV), Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders, biedrības "Ukrainas studiju centrs" vadītāja Viktorija Prituļaka un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) jūnijā ievēlēja jaunu arhibīskapu – Jānim Vanagam pēc 32 gadu kalpošanas dodoties pensijā, šajā amatā ievēlēts Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas draudzes bīskaps Rinalds Grants. Kādas pārmaiņas nesīs jaunais arhibīskaps? Par to ar Grantu sarunājas žurnāliste Alina Lastovska.

Vai privātums ir miris un Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk varēs izspiegot iedzīvotājus? Vai skaidras naudas iemaksas bankomātā tiešām draud ar bloķētiem kontiem? Cik efektīva ir cīņa ar ēnu ekonomiku Latvijā un vai šajā cīņā visi līdzekļi ir atļauti? Par šiem un citiem aktuāliem tematiem nodokļu iekasēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska iztaujāja VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.