Komandcentrs

Ungārijā 12. aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas. Ilggadējajam premjeram Viktoram Orbānam beidzot parādījies nopietns konkurents Pēters Maģārs. Socioloģiskas aptaujas viņa vadītajai opozīcijas partijai "Tisza" sola uzvaru pār Orbāna "Fidesz". Tomēr Orbānam palīgā steidz gan ASV prezidents Donalds Tramps, gan Krievijas specdienesti. Kurš uzvarēs un kā tas mainīs Eiropas kopējo politiku? Par to raidījumā "Komandcentrs" Ansis Īvāns runā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktora vietnieci, Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Elīnu Vrobļevsku un Latvijas prezidentu (2019-2023), vēstnieku Ungārijā (1994-1995) un starptautisko tiesību ekspertu Egilu Levitu.

ASV prezidents Donalds Tramps piedzīvojis sāpīgu iekšpolitisko sakāvi – Augstākā tiesa tirdzniecības tarifus, ko Tramps bija piemērojis daudzām pasaules valstīm, atzinusi par pretlikumīgiem. Socioloģiskās aptaujās viņa popularitāte turpina kristies, un politikas vērotāji prognozē Trampa Republikāniskajai partijai sāpīgu zaudējumu novembrī gaidāmajās Kongresa starpvēlēšanās. Tikmēr starptautiskajā arēnā turpina augt spriedze ASV un Irānas attiecībās – ASV kopā ar Izraēlu veikusi kārtējos triecienus pa islāmiskās republikas kodolobjektiem. Vai tas nozīmē jaunu karu? Vai ASV sabiedrība tādu atbalstīs? Un vai Irānas teokrātiskais režīms beidzot kritīs? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar politikas zinātnes doktoru un ārpolitikas pētnieku Mārtiņu Hiršu un Rīgas Stradiņa universitātes lektoru, Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktoru Mārtiņu Varguli.

Pēc dažām dienām apritēs jau četri gadi kopš sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Par spīti milzu grūtībām, ko sagādā okupantu uzbrukumi civiliedzīvotājiem, bargais sals un ASV palīdzības apsīkums, iebrucējiem nav izdevies salauzt Ukrainas aizstāvjus. Tieši otrādi, okupantu virzība arvien palēninās, bet viņu zaudējumi frontē pieaug. Ko tālāk varam sagaidīt frotnes līnijā? Kāda ir situācija Ukrainā, un kāda Krievijā? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku, vēsturnieku Valdi Kuzminu.

ASV prezidents Donalds Tramps jau sava otrā prezidentūras termiņa sākumā atgriezās pie runām, ka ASV grib iegūt Dānijai piederošo Grenlandes salu. Uz vairākiem mēnešiem runas noklusa, bet tagad atjaunojušās ar jaunu sparu. Vairākas Eiropas valstis nosūtījušas uz Grenlandi savus karavīrus, Tramps pret šīm valstīm sola no februāra ieviest jaunus tarifus, bet Eiropas Savienības līderi jau apsprieduši iespējamus atbildes tarifus 93 miljardu eiro apjomā. Kādēļ pēkšņi arktiskā sala ar dažiem desmitiem tūkstošu iedzīvotāju kļuvusi par vienu no pasaules politikas karstajiem punktiem? Vai tiešām Trampa ambīcijas saistītas ar bažām par drošību, vai tomēr ar kāri pēc ziemeļos gulošajiem dabas resursiem? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes priekšsēdētāju Jāni Karslbergu un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes docētāju, ģeologu-ģeofiziķi Matīsu Brantu.

Kaismīgas diskusijas gan diplomātu aprindās, gan plašā sabiedrībā raisījis kārtējais ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājums panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā. Mediji atmasko dīvainas detaļas par to, kā ASV un Krievijas pārstāvji runājuši par 28 punktu miera plānu, analītiķi to kritizē kā pārāk izdevīgu Kremlim, vienlaikus no Krievijas skan ziņas, ka tā šo plānu tik un tā nebūtu gatava parakstīt. Kāda ir situācija frontē un kā Ukraina pārcietīs ziemu? Kas nākamais gaidāms lielvaru diplomātu aizkulišu saspēlēs? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Nacionālo bruņoto spēku Zemessaredzes štāba virsnieku majoru Jāni Slaidiņu un Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.

ASV notikušas kārtējās starpvēlēšanas, kur ekonomiskās nenoteiktības, valdības darba daļējas apturēšanas un prezidenta Donalda Trampa skandālu fonā lielus panākumus guvusi opozīcijā esošā Demokrātiskā partija. Vislielākais pārsteigums, kas nonācis arī starptautisko ziņu virsrakstos – ASV lielākās pilsētas, par globālās finanšu sistēmas galvaspilsētu dēvētās Ņujorkas mēra amatā ievēlēts 34 gadus vecs musulmaņu imigrants Zohrans Mamdani. Viņš pats sevi dēvē par sociālistu un ir galēji kreisās Amerikas Demokrātisko sociālistu partijas biedrs, kaut vēlēšanās kandidēja no centriskās Demokrātiskās partijas. Kā Mamdani pārvaldīs Ņujorku? Ko varam secināt par Trampa iekšpolitiskajām pozīcijām? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekli Sandi Šrāderu.

Oktobrī aprit jau divi gadi kopš "Hamās" teroristu grupējuma asiņainā iebrukuma Izraēlā, kam sekojusi ilga un asiņaina karadarbība starp Izraēlas bruņotajiem spēkiem un "Hamās" atbalstītājiem Gazas joslā. Tagad jaunu miera plānu piedāvājis ASV prezidents Donalds Tramps un tas arī pieņemts. Ko šis plāns paredz? Vai miers ir iespējams ilgtermiņā? Vai Izraēlas reakcija uz iebrukumu bijusi samērīga? Kādēļ vairākas Eiropas valstis tagad atzīst Palestīnas valsti? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar analītikas un vadības grupas "Powerhouse Latvia" vecāko pētnieci, Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku-Kovalevsku un vēsturnieku, muzeja "Ebreji Latvijā" direktoru Iļju Ļenski.

Pēdējos mēnešos no nebijuša šoka par teju regulāru parādību kļuvusi agresorvalsts Krievijas militāro dronu "iemaldīšanās" Baltijas valstu vai Polijas teritorijā. Masveidīgākais šāds notikums piedzīvots vien pagājušonedēļ. Kā politiski un militāri uz šādiem notikumiem reaģēt? Cik ticamas ir versijas par apzinātām provokācijām, cik - par tehniskām kļūmēm dronu vadīšanā? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Autonomo sistēmu kompetences centra vadītāju, Nacionālo bruņoto spēku majoru Modri Kairišu un Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekli Sandi Šrāderu.

Globālās lielvaras ASV politikā aizvadītā vasara bijusi karsta un nekas neliecina, ka kaislības grasītos aprimties. ASV prezidentu Donaldu Trampu iekšpolitiski arvien niknāk vajā senā draudzība ar pedofilijā apsūdzēto Džefriju Epstīnu, bet ārpolitiski viņš turpina "tarifu karu" ar lielu daļu pārējās pasaules. Vienlaikus pavisam tuvu pienācis arī kārtējais Trampa noteiktais termiņš, līdz kuram Krievijai jāizbeidz karot ar Ukrainu. Kas notiks tālāk? Vai ASV ārpolitika šobrīd ir mērķtiecīga vai arī mainās līdz ar līdera emocijām? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar uzņēmēju Gati Kokinu un ārpolitikas pētnieku Mārtiņu Hiršu.

Svētdien Krieviju un pasauli pārsteidza plašs un veiksmīgs Ukrainas dronu uzbrukums Krievijas gaisa bāzēm dziļi valsts teritorijas iekšienē. Kādus postījumus ienaidniekam spējuši nodarīt ukraiņu droni un vai operācija "Zirnekļu tīkls" mainīs spēles noteikumus pamiera sarunās? Par to "Delfi TV" raidījumā "Komandcentrs" žurnālists Ansis Īvāns runā ar militārā bloga "Vara bungas" autoru, NBS rezerves kapteini Mārtiņu Vērdiņu.

Pēc tikai dažu dienu ilgas spriešanas Romas katoļu baznīcas kardināli ievēlējuši jaunu baznīcas galvu - tas ir Čikāgā dzimušais kardināls Roberts Prevosts, kurš pāvesta amatā stājies ar vārdu Leons XIV. Viņš ir vēsturē pirmais no ASV nākušais pāvests, kurš tiek uzskatīts par tuvu iepriekšējā pāvesta Franciska sabiedroto un centristu vairākos mūsdienās sāpīgajos "kultūrkaru" jautājumos. Kādas izmaiņas baznīcas dzīvē nesīs jaunais pāvests? Ko par viņu pastāsta dzīvesgājums? Par to un citiem jautājumiem Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoru Valdi Tēraudkalnu.

Kas būs nākamais Romas pāvests? Vai viņa vadībā katoļu baznīca kļūs konservatīvāka vai liberālāka? Un kā vērtējams mūžībā aizgājušā pāvesta Franciska devums pasaulei? Vai viņš bija dižens reformātors, kas ieviesa baznīcā pieticību? Vai tieši otrādi - aizveda baznīcu neceļos? Par to un citiem jautājumiem Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieci Inesi Runci.

ASV prezidents Donalds Tramps 2. aprīlī izsludināja jaunus tirdzniecības tarifus pret gandrīz visām pasaules valstīm – tikai Krievija, Baltkrievija, Kuba un Ziemeļkoreja nekrita viņa nežēlastībā. Tagad liela daļa tarifu atkal "iepauzēti", bet Tramps pie tiem sola atgriezties jau tuvā nākotnē. Kā Tramps nonāca pie tarifiem? Kā izrēķināja procentus, ko piemērot dažādām valstīm? Kādēļ viņam šis rīks šķiet vispiemērotākais savu mērķu sasniegšanai? Un ko šorīd vispār varam prognozēt par ASV valdības tirdzniecības politiku tuvākajos četros gados? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar uzņēmēju Gati Kokinu.

Pagājušās nedēļas vidū militāro mācību laikā Pabrades poligonā Lietuvā notika traģisks negadījums - ASV karavīri ar bruņoto remonta un evakuācijas mašīnu M88 HERCULES iebrauca purvā un nomira. Tikai pirmdien 31. martā agri no rīta noslīkušo transportlīdzekli izdevās no ūdens izcelt. Kā traģēdija varēja gadīties? Cik bīstami ir purvi militārajai tehnikai? Un ko no notikušā varam mācīties? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar militāro analītiķi, Saeimas deputātu Igoru Rajevu un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesoru Normundu Stivriņu.

Kopš Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā starptautiskā politika piedzīvojusi daudzas satraucošas pārmaiņas. Viena no redzamākajām - Trampa šķietamā vēlēšanās izbeigt karu Ukrainā par jebkādu cenu, pat pieļaujot Krievijas uzvaru. Vai starpvalstu sarunās izdosies panākt 30 dienu pamieru? Uz kādiem nosacījumiem? Un kā interesēs tas beigu beigās būtu? Par to Andris Kārkluvalks raidījumā "Komandcentrs" runā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētāju un direktoru Māri Cepurīti.

Pēdējās nedēļās arvien biežāk dzirdam vārdu salikumu "retzemju metāli". Galvenokārt tādēļ, ka tos ASV prezidents Donalds Tramps pieprasa no Ukrainas, un tādi atrodami Trampa iekārotajā Grenlandē. Kara vai mūžīgā sasaluma skartajās zemēs šādu izrakteņu ieguve gan ir vairāk teorētiska. Praktiski tādus iegūst daudzviet Āfrikā. Bet kurā pusē mūsdienu ģeopolitiskajos konfliktos ir Āfrikas valstis? Kādēļ daudzas no tām atturas ANO rezolūcijās, kas nosoda Krievijas agresiju? Kāda loma Rietumāfrikā ir Krievijas propagandai un algotņu grupējumam "Vagner"? Un galu galā, vai tas, ka par šo reģionu ikdienā neaizdomājamies, mums ar laiku nevar pamatīgi slikti atspēlēties? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra pētnieku Kasparu Ģērmani.

Pirmdien apritēs trīs gadi kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Kāds šobrīd ir stāvoklis frontē? Cik ilgi vēl Ukrainas aizstāvji spēs pretoties iebrucējiem? Vai tieši otrādi - cik drīz gaidāms sabrukums okupantu ierindā? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcnetrs" runā ar Zemessardzes štāba virsnieku majoru Jāni Slaidiņu.

ASV prezidents Donalds Tramps savu jauno termiņu uzsācis ļoti aktīvi, izdodot virkni pavēļu attiecībā uz nelegālo imigrāciju, transpersonu tiesību ierobežošanu un izstāšanos no starptautiskām organizācijām un nolīgumiem. Tramps arī aktīvi sazvanās ar dažādu pasaules valstu līderiem. Viena no šīm sarunām raisīja sašutuma vētru nelielajā Ziemeļvalstī Dānijā - Tramps gandrīz stundu esot centies Dānijas premjerministri pierunāt atdot Grenlandes salu ASV. Vai šī paliks tikai Trampa iegriba, ko varēsim drīz aizmirst? Vai arī Tramps tiešām ir gatavs pielietot tidzniecības sankcijas vai pat militāru spēku pret šo NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti, lai panāktu savu? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Rīgas Stradiņa universitātes lektoru, analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktoru Mārtiņu Varguli.

Republikānis Donalds Tramps ir atkal stājies ASV prezidenta amatā. Viņa raisītu skandālu netrūka jau mēnešos starp vēlēšanām un inaugurāciju. Vai turmpākos četrus gadus pasaules politikā valdīs neprognozējamība? Kā Tramps centīsies pildīt solījumu izbeigt karu Ukrainā pirmajā dienā kopš stāšanās amatā? Vai viņa "joki" par Grenlandes, Panamas kanāla un Kanādas iekļaušanu ASV sastāvā paliks tikai joki, vai arī iezīmēs līdz šim nepieredzētu ASV ārpolitiskā kursa maiņu? Kas notiks ar Trampa solītajiem tirdzniecības tarifiem pret Eiropas Savienību? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar ārpolitikas un dezinformācijas pētnieku Mārtiņu Hiršu.

Pēdējos mēnešos par teju ierastu parādību kļuvusi iespējamā dažādu zemūdens kabeļu sabotāža, ko pastrādā ar Krieviju un Ķīnu saistīti civilie kuģi. Tie, velkot enkuru pa Baltijas jūras dzelmi, sarauj datu un elektrības kabeļus, kas savieno dažādas NATO valstis Baltijas jūras krastos. Pēc pēdējā šāda gadījuma Somija pat arestēja iespējamo vaininieku. Kā šādus uzbrukumus varam novērst? Kādi ir sabotieru mērķi? Vai varam pierādīt, ka tie darbojas naidīgu valstus specdienestu labā? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu.

2024. gads, diemžēl, tā arī neatnesa lielus panākumus Ukrainas aizstāvju cīņā pret iebrucējiem no austrumiem. Krievijas armija tikmēr turpinot šķērdēt gan savu karavīru dzīvības, gan militāro tehniku, kilometru pa kilometram turpina okupēt plašākas Ukrainas teritorijas. Protams, ne viss ir tik melnbalti - Ukrainas karavīri joprojām kontrolē daļu pašas Krievijas Kurskas apgabala, ko iekaroja šovasar, ASV beidzot ļāvušas Ukrainai izmantot tālās darbības raķetes pret Krieviju un Rietumvalstis joprojām sola un piegādā lielu apjomu militārās tehnikas. Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" sarunā militāro vēsturnieku Valdi Kuzminu cenšas izvērtēt, kā kopumā 2024. gads pagājis frontē un ko varam gaidīt nākotnē.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Rietumvalstis steidza noteikt pret to plašas sankcijas. Cerība bija, ka agresorvalsts ekonomika sagrūs, tā būs spiesta pārtraukt karu un atkāpties. Tas nenotika. Pēc sākotnējām valūtas kursa svārstībām un IKP krituma, Krievijas ekonomika 2023. gadā pat esot augusi, lielā mērā pateicoties milzu pieprasījumam no valdības pēc militārās tehnikas ražošanas. Pēdējās nedēļās rubļa kurss atkal strauji krīt, un Krievijas centrālās bankas likmes sasniegušas jau teju kosmisku 21%. Vai tas nozīmē, ka krahs beidzot tuvojas? Varbūt naftas cenas tomēr izglābs agresoru no pazemojuma? Un cik vispār uzticami ir mums zināmie dati par Krievijas ekonomiku, ņemot vērā, ka tā lielu daļu informācijas noslepenojusi? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar uzņēmēju un investoru Ģirtu Rungaini.

Gatavojoties pārņemt varu ASV pēc uzvaras prezidenta vēlēšanās, Donalds Tramps izziņojis virkni savas topošās valdības amatpersonu. Starp tiem ir jau gadiem pazīstami ASV politiķi, bet izskan arī uzvārdi, kas lielākajai daļai pasaules neko daudz neizsaka. Daļa nomināciju tikušas cilvēkiem, kuri ilgstoši stingri nostājas par draudzību ar Eiropu un Ukrainu, bet vēl daļa ir neslēpti Rietumu pasaules kritiķi. Ko ASV valdībā darīs miljardieris Īlons Masks, antivakseris Roberts Kenedijs juniors, pedofilijā savulaik aizdomās turētais kongresmenis Mets Geics, sazvērestības teoriju izplatītāja Tulsi Gabarda un citi? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekli Sandi Šrāderu.

Pirms dažām stundām durvis aizvēra pēdējais vēlēšanu iecirknis ASV. Galīgie vēlēšanu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet visticamāk, nākamos četrus gadus pasaules spēcīgāko lielvalsti atkal vadīs Donalds Tramps. Kādi vēl pavērsieni gaidāmi pirms vēlēšanu kaislības būs norimušās? Kā mainīsies ASV kurss un kā tas ietekmēs Latvijas drošību? Un beigu beigās - vai "apokalpises teicējiem" izrādīsies taisnība? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar ārpolitikas ekspertiem un žurnālistiem. Raidījumā piedalās "Delfi" Ārzemju ziņu nodaļas žurnālists Toms Ģigulis, kurš pats nupat kā atgriezies no ASV, kur vēroja gatavošanos vēlēšanām, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Karlsbergs un Latvijas Ārpolitikas institūta drošības programmas vadītājs, bijušais vēstnieks un politiķis Imants Lieģis.

Šonedēļ aprit gads kopš "Hamās" sarīkoja asiņainu teroraktu, no Gazas joslas iebrūkot Izraēlā, nogalinot ap 1200 cilvēkus un vēl 250 saņemot gūstā. Daļa ķīlnieku joprojām atrodas teroristu nagos, bet Izraēlas izvērstajā militārajā atbildes operācijā Gazas joslā gājuši bojā vairāki desmiti tūkstošu palestīniešu. Gadu vēlāk konflikts neaprimst - tieši otrādi, Izraēla īstenojusi vērienīgas operācijas pret Libānā bāzēto teroristu grupējumu "Hezbollah", bet tā atbalstītāja Irāna izšāvusi simtiem raķešu uz Izraēlu. Kādēļ konflikts vēršas plašumā? Kā notiekošo vērtē pašas Izraēlas sabiedrība? Un ko varam sagaidīt nākotnē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar juristu, Latvijas Ebreju organizācijas JEWNITED.LV valdes locekli Davidu Lipkinu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ vizītes laikā ASV plāno tikties gan ar prezidentu Džo Baidenu, gan republikāni Donaldu Trampu, lai lūgtu lielvalsts atbalstu karā ar Krieviju. Tikmēr ASV politikā arvien saasinās priekšvēlēšanu cīņa un skandalozi notikumi seko viens otram. Tramps piedzīvojis jau otro slepkavības mēģinājumu, kamēr mediji joprojām mutuļo par viņa skandalozajiem izteikumiem debatēs ar Demokrātiskās partijas kandidāti Kamalu Harisu. Tajās Tramps apgalvoja, ka imigranti no Haiti Ohaio štata Springfīldas pilsētiņā masveidā nolaupot un apēdot vietējo iedzīvotāju mājdzīvniekus. Pēc šiem apgalvojumiem skolas, slimnīcas un citas iestādes šajā pilsētiņā saskārušās ar spridzināšanas un vardarbības draudu uzliesmojumu. Kā to visu vērtēt un kas vēl gaidāms ASV politikā pirms novembrī plānotajām vēlēšanām? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar ārpolitikas un dezinformācijas pētnieku Mārtiņu Hiršu.

Pēdējās nedēļās starptautiskajā arēnā noticis gana daudz kā tāda, kas prasa jurista vērtējumu - kā tā vispār var un vai kādam par to kas draud? Mongolija vizītē uzņēma Krievijas valdoni Vladimiru Putinu, ignorējot starptautisko aresta orderi. Tikmēr krievu droni arvien regulārāk savos centienos bombardēt Ukrainu "nomaldās" un ielido NATO valstīs - pagājušajā nedēļas nogalē vien tas notika gan Latvijā, gan Rumānijā. Ko par to saka starptautiskie likumi? Un kādas ir iespējas panākt šo likumu un līgumu ievērošanu? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar starptautisko tiesību ekspertu Māri Lejnieku.

Sociālie tīkli jau labi sen no vietas, kur dalīties ar ballīšu bildēm un apsveikt paziņas jubilejās, ir pārvērtušies par reāliem ģeopolitiskiem ieročiem. Valstis tajos apzināti izplata savu propagandu un dezinformāciju. Arī pašu tīklu īpašnieki tos nereti nekautrējas izmantot savu personīgo politisko ideju popularizēšanai. Globālo ziņu virsrakstos ne velti aizvadītajā nedēļas nogalē redzējām ziņas par interesantiem uzvārdiem starp sociālā tīkla "X" (agrāk "Twitter") iegādes darījuma finansētājiem. Tāpat daudzus šokēja saziņas lietotnes "Telegram" izveidotāja Pāvela Durova arests. Kādēļ tas ir svarīgi? Un ko mainīs? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar komunikācijas profesionāļu organizācijas "DCN Global" pārstāvi Mareku Matisonu.

Līdz pasaules ietekmīgākā politiķa ASV prezidenta vēlēšanām palikuši mazāk nekā trīs mēneši. Jau tagad skaidrs, ka pašreizējais prezidents Džo Baidens šo amatu vairs neieņems. Pēc Baidena izgāšanās debatēs, viņa vietā Demokrātu partija prezidenta amatam virza līdzšinējo viceprezidenti Kamalu Harisu. Kas viņa ir, kādu politiku piekops? Republikāniskā partija tikmēr palikusi uzticīga bijušajam prezidentam Donaldam Trampam, kurš šovasar par mata tiesu izvairījās no slepkavas lodes. Vai Tramps atgriezīsies prezidenta krēslā? Vai Harisa kļūs par pirmo sievieti ASV prezidentes amatā? Un ko šie politiķi nozīmētu Eiropai un Latvijai? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru Māri Andžānu.

Kaukāza valsts Armēnijas valdība paziņojusi, ka gatavojas izstāties no Krievijas vadītās Kolektīvās drošības organizācijas. Tā vietā tā grib kļūt par ASV stratēģisko partneri. Kādēļ Armēnija šādi rīkojas laikā, kad kaimiņvalsts Gruzija iet tieši pretējo ceļu? Vai draudzība ar ASV tai dos labākas drošības garantijas, nekā ar Krieviju? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar ārpolitikas pētnieku Andi Kudoru.

Rietumvalstis jau ilgstoši sola Ukrainai piegādāt lielu skaitu ASV ražoto F-16 iznīcinātājlidmašīnu. Kad tās beidzot sāks sargāt Ukrainas debesis no okupantu bumbām? Vai ilgi iekavētā ASV militārās palīdzības pakete ļaus Ukrainai atkal pāriet pretuzbrukumā? Kādēļ Krievija atkal izvērsa ofensīvu Harkivas reģionā, kuru Ukrainas aizstāvji no okupantiem atbrīvoja jau pirms pusotra gada? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Nacionālo Bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieku majoru Jāni Slaidiņu.

Vai par "Teherānas miesnieku" dēvētā Irānas prezidenta Ibrahima Raisi nāve ko mainīs Irānas politikā? Vai Irāna varētu pārtraukt atbalstīt "Hamās" teroristus Izraēlā un Krieviju tās karā pret Ukrainu? Vai drīzāk tieši otrādāk - nākamais prezidents būs vēl kareivīgāks un konflikti eskalēsies? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku.

Kā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas mainīs Eiropas Savienības nākotni? Vai "zaļais kurss" joprojām būs spēkā? Vai varu pārņems nacionālisti? Vai Ursula fon der Leiena saglabās Eiropas Komisijas prezidentes krēslu? Un kas beigu beigās būtu visizdevīgāk Latvijai? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.

Pēc mēnešiem ilgas minstināšanās, ASV parlamenta apakšpalāta šajā nedēļas nogalē beidzot apstiprināja ilgi gaidīto 61 miljardus dolāru vērto militārās palīdzības paketi Ukrainai. Kaut gan lielākā daļa sabiedrības, gan politiķu ASV atbalsta Ukrainu tās karā pret Krieviju, palīdzības paketi ilgstoši nevarēja pieņemt, jo to bloķēja daļa Republikāniskās partijas politiķu. Cik svarīga šī palīdzības pakete būs Ukrainai un Eiropai kopumā? Un ko tas nozīmē gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu kontekstā, kurās favorīts šobrīd ir republikānis Donalds Tramps? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar ārpolitikas un dezinformācijas pētnieku Māriņu Hiršu.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem frontes notikumu komentētājiem. Viņa komentāri balstīti ne tikai datos, bet arī personīgajā pieredzē un gadiem ilgi uzturētos kontaktos ar Ukrainas aizstāvjiem. Slaidiņš Ukrainā viesojies arī šogad. Par stāvokli frontē citām aktualitātēm un paša redzēto Ansis Īvāns ar Slaidiņu runā raidījumā "Komandcentrs".

Piektdienas vakrā Krievijas galvaspilsētā Maskavā notika apjomīgākais terorakts šajā valstī pēdējos gados - koncertzālē "Crocus City Hall" uzbruka bruņoti vīrieši. Uzbrukumā un tā laikā izraisītā ugunsgrēkā vismaz 139 cilvēki gāja bojā, bet vēl 180 guvuši ievainojumus. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka teroristus notvērušas Brjanskas apgabalā un publicēja video, kuros nežēlīgi spīdzina aizdomās turētos. Par teroraktu atbildību uzņēmās starptautiskais teroristu grupējums "Islāma valsts", bet Kremlis un tā kontrolētie mediji centās notikušajā "sazīmēt" pēdas, kas vestu uz Ukrainu. Ko īsti šobrīd par piektdienas notikumiem varam secināt, un ko nē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar politologu Andi Kudoru.

Nedēļas nogalē Krievijā notika kārtējās prezidenta "vēlēšanas", un tajās kārtējo reizi "uzvarēja" Valdimirs Putins. Ko - ja jebko - varam secināt no pasākuma norises? Cik ilgi pie varas vēl noturēsies asinskārais režīms? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi.

Ilgais Zviedrijas iestāšanās process NATO beidzot noslēdzies un līdz ar to visas Baltijas jūras piekrastes valstis, izņemot Krieviju, ir alianses sastāvā. Krievija gan saglabā pieeju jūrai caur Kaļiņingradas un Sanktpēterburgas apgabaliem. Vai Latvijas piekraste tagad ir lielākā drošībā? Cik militāri spēcīga mums tuvējos ūdeņos ir agresorvalsts? Raidījumā "Komandcentrs" Ansis Īvāns par to runā ar viceadmirāli, bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri Gaidi Andreju Zeibotu.

Šonedēļ apritēs jau divi gadi, kopš Krievija sāka savu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Ja kara pirmajā gadā varējām būt optimisti, jo Ukrainai izdevās okupantus patriekt no lielas daļas savas teritorijas, tad pagājušais gads pagājis ar stagnējošu fronti un rūkošu Rietumu atbalstu. Kāda šobrīd ir militārā situācija frontē un ko varam gaidīt nākotnē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Nacionālo bruņoto spēku majoru, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu.

Vai Donalds Tramps varētu atkal uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās? Kā šī Putinu slavinošā NATO kritiķa atgriešanās ASV prezidenta krēslā ietekmētu Latvijas drošību? Kāda, ja jebkāda, ietekme uz vēlēšanu un priekšvēlēšanu rezultātiem būs daudzajām tiesvedībām, kurās iesaistīts Tramps? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar bijušo Valsts prezidenta kancelejas vadītāju un Latvijas vēstnieku ASV (2016.-2019.) Andri Teikmani.

Jau vairākus mēnešus turpinās Izraēlas militārā operācija pret "Hamās". "Hamās" un citus tuvo austrumu nemiernieku un teroristu grupējumus atbalsta Irāna. Viens no tiem - Jemenā valdošie hutieši - pēdējās nedēļās izvērš pirātiskus uzbrukumus komerctransporta kuģiem Sarkanajā jūrā. Irāna un Pakistāna tikmēr apmainījušās militāriem triecieniem viena otras teritorijā. Cik nestabili ir Tuvie Austrumi? Vai gruzdošie konflikti nepāraugs plašākā karā? Kāda tajos ir Irānas loma? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju programmas profesoru Leonu Taivānu.

Cik ilgi Izraēla vēl turpinās karu Gazas joslā? Un kas notiks pēc karadarbības beigām? Vai tiešām tur varētu tikt celtas ebreju apmetnes? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runāja ar muzeja "Ebreji Latvijā" direktoru, vēsturnieku Iļju Ļenski.

Pagājušās nedēļas beigās Eiropas Savienības valstu vadītāji pulcējās sammitā, kur sprieda gan par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu, gan finansiālo palīdzību kara plosītajai valstij. Kā jau vēstīts, Ungārijas premjerministrs un Vladimira Putina "draugs" Viktors Orbāns pārējo Eiropas līderu spiedienam padevās tikai vienā no tiem. Par to, kāda būs Ukrainas nākotne - Eiropā vai ārpus tās - Andris Kārkluvalks raidījumā "Komandcentrs" runāja ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Brusbārdi (JV).

Kaut iestājusies ziema, Ukrainā nerimstas asiņainas cīņas starp valsts aizstāvjiem un okupantiem no Krievijas. Tagad jau mēnešiem ilgi asākās kaujas notiek par Avdijivkas pilsētiņu Doņeckas pievārtē. Vienlaikus, citā frontes sektorā pie Hersonas Ukrainas karavīriem izdevies šķērsot Dņepras upi un nostiprināties tās abos krastos. Par kara gaitu Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runāja ar Zemessardzes štāba virsnieku majoru Jāni Slaidiņu.

Kad kļuva skaidrs, ka Kremļa plāns iekarot Ukrainu dažās dienās ir izgāzies, izskanēja prognozes, ka pašā Krievijā sāksies pretošanās karam. Sevišķi, kad dzimtenē atgriezīsies kritušo zārki. Tās nepiepildījās. Vēlāk līdzīgas prognozes atkārtojās, kad Krievijā sākās masu mobilizācijas vilnis. Arī tad tās nepiepildījās. Kādēļ? Un cik stabils šobrīd ir Kremļa režīms? Par to raidījumā "Komandcentrs" Ansis Īvāns runā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes locekli un pētnieku Mārci Balodi.